Ayahuasca: ko liecina pētījumi?

Šis man ir riskants raksts. Tēma kutelīga. Pirms lasīšanas informēju, ka Latvijā halucinogēnu lietošana ir aizliegta.

Lasot jāņem vērā viena nianse par mani kā raksta autori. Es esmu psihologs, kurš specializējas garīgo pieredžu un citu izmainītu apziņas stāvokļu tēmā. Vārds “psihologs” norāda uz to, ka pie manis vēršas cilvēki ar grūtībām – tātad tie, kuriem kāds dzīves “piedzīvojums ir aizgājis greizi” (tostarp pēc bēdīgām vai ļoti miksētu izjūtu Ayahuasca pieredzēm). Līdz ar to mana attieksme pret šiem fenomeniem var būt skeptiskāka, nekā, iespējams, kādam citam.

Gadījumā, ja Ayahuasca pieredze jau piedzīvota, un ir palikusi sajūta par līdz galam nenoslēgtu procesu, aicinu pievienoties “Integrācijas kursa” grupai – 10 nodarbību ciklam garīgo pieredžu un izmainītu apziņas stāvokļu izprašanai un emocionālai apstrādei. Nākamo grupas sākuma datumu uzziniet sadaļā Grupas.

Kas ir Ayahuasca?

Ayahuasca ir psihoaktīvs dzēriens, kas izgatavots no Amazones džungļu auga Banisteriopsis caapi (saukts par dvēseles vīnu, mirušo garu vīnu). Dažkārt tajā ir piejaukti arī citi augi, kuru aktīvās sastāvdaļas ir beta-carboline alkoīdi un halucinogēns N-N-Dimetiltriptamīns (N–N-dimethyltryptamine (DMT)). Beta-carbolinealkoīdi paši par sevi izraisa psihotropus efektus, tomēr par galveno Ayahuasca aktīvo vielu tiek uzskatīts DMT.

Dzēriens atpazīstams arī pēc nosaukumiem Hoasca, Caapi, Yaj ́e/Yag ́e un Daime. Konkrētā dzēriena sastāvs ir atkarīgs no meistara, kas to gatavo. Dokumentācijas liecina, ka tajā var tikt iekļautas apmēram 100 dažādas augu sugas.

Brūvējuma ieņemšana 47-50% cilvēkiem izraisa vemšanu. Tāpat zināms, ka Ayahuasca var izraisīt arī svīšanu, urinēšanu un caureju.

Dzēriena ietekmē tā lietotāji piedzīvo izmaiņas vizuālajā un audiālajā uztverē, laika un telpas uztverē. Tiek uztvertas vīzijas, redzējumi, halucinācijas. Tiek gūtas personiskas atklāsmes, intelektuālas idejas, dziļi emocionālas reakcijas un garīgi un mistiski pārdzīvojumi, tostarp izjūta par piekļūšanu jaunām zināšanu avotam, izjūta par piekļuvi Visuma noslēpumiem un absolūtajai patiesībai. Vīzijās var tikt “sastaptas” arī dievišķas būtnes, rasta izjūta par savienošanos vai komunicēšanu ar dabu, Dievu, gariem, augiem u.c.

Dzēriena iedarbība ilgst apmēram 4 līdz 6 stundas.

No senatnes līdz mūsdienām 

Amazones reģionos Ayahuasca ceremonijas ir piekoptas tūkstošiem gadu. Tomēr tikai salīdzinoši nesen tās kļuva par centrālo elementu Santo Daime, União do Vegetal un Barquinha reliģijās, kas attīstījās 20. gadsimta sākumā-vidū. Drīz pēc tam Ayahuasca ceremoniju kustība izpletās ārpus minētajām reliģijām kā daļa no narkotiku tūrisma*.

*Narkotiku tūrisms – fenomens, kurā personas tiek piesaistītas konkrētai lokācijai tādēļ, ka tajā pieejamas legālas vai nelegālas narkotikas un ar tām saistīti pakalpojumi.

Lai aptvertu nozares pašreizējo apjomu – tiek lēsts, ka patlaban tikai Ikitosa (Iquitos), Peru reģionā vien ir apmēram 30 līdz 100 uz tūrismu fokusētu Ayahuasca ceremoniju centru.

Tūristu motivācija Ayahuasca lietošanai

Pētījumi liecina, ka ceļotāju motivācija Ayahuasca ceremonijas apmeklējumiem ļoti variē. Galvenie zināmie iemesli:

• zinātkāre;
• vēlme pēc piedzīvojumiem;
• psiholoģisku problēmu risināšana;
• vēlme pēc emocionālas dziedināšanas;
• vēlme pēc dziļas pašrefleksijas;
• vēlme augt garīgi;
• vēlme iegūt virzienu savai dzīvei;
• vēlme atbrīvoties no atkarības;
• vēlme izveseļoties no fiziskām saslimšanām.

Attiecīgi, arī Ayahuasca ceremoniju reklāmas saukļos bieži vien, aprakstot potenciālo ieguvumu no pieredzes, tiek izmantoti tādi atslēgas vārdi: garīga, vizionāra, transformējoša, pārveidojoša, personības izaugsmi veicinoša u.c. 

Metot akmeni reklamētāju dārziņā, jāpiemin, ka nereti tiek akcentēts arī maldīgs pieņēmums, ka “augos-bāzētas” formulas ir nekaitīgas. Tāpat Ayahuasca ceremoniju pircēji bieži vien norāda, ka viņiem netika sniegta informācija par pareizu dzēriena lietošanu, toksicitāti, iespējamu mijiedarbību ar citām vielām (piemēram, medikamentiem) un iespējamiem lietošanas riskiem. Turklāt, ir zināmi gadījumi, kad medijos ir ziņots par Ayahuasca izraisītiem nāves gadījumiem.

Ko liecina pētījumu rezultāti?

Pirmkārt, pētījumos tiek norādīts uz faktu, ka pašreiz pārpludinošs skaits anekdotisku pierādījumu liecina, ka psihoaktīvo vielu lietošana paaugstina garīgumu un dzīves labizjūtu. Tomēr reāli ticamu pētījumu šajā segmentā ir maz vai to rezultāti ir miksēti un pretrunīgi.

Labā ziņa ir tā, ka piecos gadījumos no sešiem cilvēki reflektē par “patīkamām un apmierinošām” pieredzēm. 

Savukārt sliktā ziņa – vienā gadījumā no sešiem cilvēku pieredzes nav nedz patīkamas, nedz apmierinošas. Apjoms ir vērā ņemams, tie ir 17% gadījumu.

Sāksim ar pozitīvo

Gan gadu desmitiem seni, gan mūsdienu pētījumi par halucinogēnu, tostarp Ayahuasca lietošanu, liecina, ka to izraisīto stāvokļu ietekmē cilvēki:

• var pozitīvi mainīt savu dzīvi (piemēram, atteikties no atkarībām);
• var atrisināt emocionālas un intelekuālas dilemmas;
• ziņo par augstāku radošumu;
• veido veselīgākus ieradumus un paaugstina fizisko aktivitāti;
• uzlabo attiecības ar līdzcilvēkiem;
• piedzīvo spilgtākus sapņus;
• ziņo par paaugstinātu sevis apzināšanos;
• ziņo par dziļām personiskām atklāsmēm;
• ziņo par dziļu būšanas izjušanu un iemeslu apjaušanu, kāpēc mēs, cilvēciskas būtnes, esam uz šīs planētas;
• ziņo par dziļu Dieva klātbūtnes apzināšanos: Dievs kā visu ietverošs spēks aiz labā un ļaunā; Dievs kā visu ietverošs spēks ar humora izjūtu.

Turpināsim arī ar pozitīvo

Pētījumos, kuros Ayahuasca lietotāju grupa tiek salīdzināta ar kontrolgrupu (cilvēkiem, kuri piedzīvo ceremoniju bez vielu lietošanas), kopējie grupas rezultāti liecina, ka pēc Ayahuasca lietošanas dalībnieki uzrāda:

• zemāku trauksmes līmeni;
• zemākus nosodījuma, dusmu un nomāktības rādītājus;
• zemākus uzmanības deficīta rādītājus;
• augstāku apmierinātību ar dzīvi;
• augstāku sevis un sava ķermeņa pieņemšanu;
• augstākus optimisma rādītājus;
• augstākus uz āru vērstas enerģijas rādītājus;
• augstākus emocionālā brieduma rādītājus;
• augstāku atvērtību pieredzei;
• pārdomātākus garīgos uzskatus.

Ilgtermiņā šie cilvēki ir argumentētāki, cieņpilnāki, uzmanīgāki un rūpīgāki par apkārtējo cilvēku labizjūtu, kā arī ar ciešākām saiknēm ar saviem līdzīgi domājošiem tuviniekiem.

Kas notiek ar tiem, kuriem pieredze bijusi negatīva?

Likumsakarīgi, ka par to 17% cilvēku grupu publiskajā telpā runā daudz, daudz mazāk. Tāpēc piedāvāju ieskatīties pētījumu rezultātos par to, kādi vēl iznākumi bez pozitīvas garīgās pieredzes var būt pēc Ayahuasca ceremonijām.

Man izdevās atrast kādu pavisam salīdzinoši svaigu (2021. gada) apkopojuma rakstu, kurā analizēti apmēram 30 dažādi pētījumi, kuros publicētas gadījumu analīzes (gan pozitīvas, gan negatīvas pieredzes).

Negatīvo pieredžu rezultātā cilvēki ziņo par:

• paranoīdām idejām, vajāšanas murgiem, bezmiegu, hiperaktivitāti, emocionālu nestabilitāti, skrejošas domas, dezorganizētību, kas ilgst vairākus mēnešus;
• hospitalizāciju (psihiatriskajā klīnikā) – kādam uzreiz pēc ceremonijas, kādam gadu pēc ceremonijas;
• pirmajām psihotiskajām epizodēm dzīvē (tostarp ar policijas iesaisti, lai cilvēku savaldītu) īsi pēc ceremonijas un atkārtotām psihozēm līdz pat gadam pēc ceremonijas;
• abnormālu uzvedību, kas beidzas ar nekontrolējamu agresiju;
• intensīvām suicidālām domām, kas ilgst vairākas nedēļas;
• ilgstošām grūtībām koncentrēties;
• ilgstošām grūtībām atšķirt, kas ir reāls un kas nav;
• ilgstošu paaugstinātu modrību, aizdomīgumu, aizkaitināmību, redzes un dzirdes halucinācijām.

Īsumā – pētījumu rezultāti pagaidām ir ļoti pretrunīgi

Hipotēze, kam es sliecos piekrist – Ayahuasca pieredzi kā pozitīvu piedzīvo tie cilvēki, kuri vielas lietošanas brīdī ir (puslīdz) emocionāli un psiholoģiski stabili. Visticamāk cilvēka psihiskās veselības stāvoklis un piemērotība ceremonijai lielākoties šobrīd netiek izvērtēta. Tas rada attiecīgas sekas.

Pētījumos pakāpeniski parādās rekomendācijas Ayahuasca ceremonijas neapmeklēt personām ar psihotisku epizožu un māniju vēsturi; personām ar bipolārajiem traucējumiem, šizofrēniju u.c. psihiskām saslimšanām.

Attiecībā uz Ayahuasca terapeitisko potenciālu – rezultāti pagaidām ir ļoti miksēti. Visbiežāk Ayahuasca tiek minēta kā līdzeklis pret depresiju, trauksmi, atkarībām un citiem psihiskās veselības traucējumiem. Tomēr līdzšinējie pierādījumi liecina tikai par salīdzinoši īslaicīgiem uzlabojumiem apzinātībā, radošumā u.c. aspektos, savukārt citi gadījumi liecina par iespējamu kaitējumu.

Rezumējot. Mans psihologa pienākums potenciālos ceļotājus pēc Ayahuasca pabrīdināt, ka pirms došanās uz ceremoniju, ir vēlams būt izglītotiem – ievākt objektīvu informāciju par potenciālajiem ieguvumiem un iespējamajiem riskiem. Vēlams arī patiesi godīgi atbildēt sev uz jautājumu – cik emocionāli, psiholoģiski stabils es šobrīd jūtos savā dzīvē?

Iespējams, ir vērts apmeklēt speciālistu, lai izpētītu savu psihiskās veselības stāvokli (izpēte ar Latvijas klīnisko personības testu ir pieejama pie daudziem psihologiem Latvijā), kā arī nodrošināties ar psiholoģiskā atbalsta personu gadījumam, ja tomēr nākas nokļūt satricinošākā piedzīvojumā, nekā gaidīts. Lai blakus ir cilvēks, kas palīdz piedzīvoto pārstrādāt.

Es esmu par apzinātu un informētu lēmumu pieņemšanu!

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂

Avoti:

Houle , S.K. D, Evans, D., Carter, C.A., Schlagenhauf, P. (2021). Ayahuasca and the traveller: A scoping review of risks and possible benefits. Travel Medicine and Infectious Disease, 44, 102206.

Kavenska, V, Simonova, H. (2015). Ayahuasca tourism: participants in Shamanic rituals and their personality styles, motivation, benefits and risks. Journal of Psychoactive Drugs, 47(5):351–9. 

Trichter, S.M., Klimo, J., Krippner, S. (2006). Changes in Spirituality Among Ayahuasca Ceremony Novice Participants. [Doctoral dissertation thesis]. Faculty of Argosy University, San Francisco Bay Area.


Winkelman M. (2011). Drug tourism or spiritual healing? Ayahuasca seekers in amazonia. Journal of Psychoactive DrugsDrugs 2011;37(2):209–18.