Dziļās iztēles ceļojums Lindas Īstenās un Initas Krūmiņas pavadībā

Neredzētu pasaules vietu apgūšana būtiski atšķiras no ceļošanas iekšup savā dvēseles telpā. Tie ir divi dažādi ceļošanas veidi. Vienlaikus, caur abiem iespējams atklāt sev vēl nezināmo, vai iepazīt dziļāk to, kas piesaistījis uzmanību.

Es biežāk esmu iekšējās, nekā ārējās pasaules apceļotājs. Tāpēc patiesi novērtēju Lindas Īstenās un Initas Krūmiņas uzaicinājumu piedalīties viņu jaunajā kopprojektā – apmēram divu stundu garā norisē, kurā ar dažādu instrumentu starpniecību tiek stimulēta cilvēka neapzināto procesu atklāšanās.

Linda Īstenā ir mākslinieciska dvēsele, kura cilvēkus ved iekšējās pasaules ceļojumos caur pašas radītu sejas apgleznošanas rituālu “Perspektīva”.  Savukārt Inita Krūmiņa ir aromterapeite, kura pirms gadiem septiņiem mani ieveda ēterisko eļļu pasaulē. Pie Initas atkārtoti esmu vērsusies situācijās, kurās jūtos emocionāli iestrēgusi. 

Tagad Linda un Inita, saliekot kopā savas prasmes, spējas un pieredzi, ir radījušas jaunu piedāvājumu tiem, kuriem saistoša šķiet savas dvēseles telpas iepazīšana. Man šo piedāvājumu gribētos dēvēt par rituālu, kura pieredzētājs tiek ievest dziļās iztēles ceļojumā.

Pieredze, kuru abas vadītājas man ļāva piedzīvot iekļāva:

• siltu sagaidīšanu un uzņemšanu;
• man personiska dzīves sarežģījuma aktualizēšanu caur ēterisko eļļu. Initas un ēteriskās eļļas pavadītu šī sarežģījuma atvēršanu – padziļinātu izpēti;
• Lindas vadītu došanos dziļās iztēles ceļojumā – ar ietīšanu segās, mūzikas, lietuskoku un citu instrumentu skandēšanu, sejas apgleznošanu – kamēr es ceļoju vīzijā, ko bija ierosinājusi Initas darbošanās rituāla sākumā;
• iztēlē pieredzētā pārrunāšanu ar abām vadītājam – pēc atgriešanos no procesa;
• Lindas un Initas atgriezenisko saiti par to, ko viņas bija uztvērušas mana ceļojuma laikā. Tas ietvēra gan skaidrojumu par izvēlētās ēteriskās eļļas nozīmi, gan arī divus būtiskus, man ļoti personiski nozīmīgus jautājumus, kurus vadītājas bija uztvērušas, par kuriem šobrīd piedomāju, un uz kuriem meklēju atbildes.
• sirsnīgas sarunas rituāla noslēgumā un atvadīšanos.

Detaļās par to, kas tieši bija mans dzīves sarežģījums un ko tieši pieredzēju savā dziļās iztēles ceļojumā, neieslīgšu. Šādu pieredžu saturs parasti ir personiski nozīmīgs un tā patiesi saprotams tikai pašam pieredzētājam. Tomēr varu īsi pastāstīt, kā es šo procesu redzu un kāpēc, manuprāt, šādi rituāli var būt noderīgi.

Kas notiek šādā procesā?

Šādi un līdzīgi procesi nav tikai tāda spēlēšanās, kā, iespējams dažam varētu šķist. To mērķis ir ar nervu sistēmu stimulējošām vai deprivējošām (maņas izolējošām) metodēm ievest cilvēku tādā apziņas stāvoklī, kurā personai ir nedaudz izmainīta smadzeņu darbība. 

Ja ikdienā, nomoda stāvoklī cilvēka smadzenes darbojas Beta viļņos, tad šāda tipa pieredzēs to aktivitāte samazinās līdz Alfa viļņiem, kuru laikā ķermenis atrodas miera, dziļas relaksācijas stāvoklī.

Tā visa rezultātā smadzenes sāk radīt jaunas sensorās pieredzes, kas var izpausties kā audiāli, vizuāli, kinestētiski un citi pieredzējumi. Vīzijas, redzējumi, savdabīgas uztveres, atklāsmes, informācijas saņemšana – kā nu kurš to pieredz un dēvē. Procesā var tikt piedzīvotas arī spēcīgas un mazāk spēcīgas emocijas.

Būtībā, šie audiālie, vizuālie, sajūtu pieredzējumi ir cilvēka bezapziņas materiāls, kurš atbilstoši apstrādāts un integrēts var kalpot kā resurss personas izaugsmē vai sarežģītu dzīves jautājumu risināšanā. Tie ir pieredzējumi, kas palīdz atsegt mūsu attiecības ar sevi, šo pasauli un, iespējams, arī kādu augstāku spēku.

Tehnikas piekļūšanai psihes neapzinātajiem slāņiem ir ārkārtīgi daudz – sākot ar dažāda veida vadītām un nevadītām koncentrēšanās formām, beidzot ar intensīvām elpošanas, gavēšanas, temperatūras kontrastu un citām praksēm. Lielākoties šīm praksēm saknes ir meklējamas garīgajās tradīcijās un reliģijās.

Lindas un Initas pieeja

Linda un Inita ir radījušas savu veidu, savu formu, savu rokrakstu neapzinātā atvēršanas mākslās.

Man personīgi ļoti simpatizē Initas un Lindas maigā un mierīgā pieeja – jutos aprūpēta, apčubināta un ļoti, ļoti uzmanīta. Kā ar trauslu trauku. Īpaši to novērtēju tāpēc, ka apzinos labvēlīga vadītāja nozīmi šādās norisēs. Manuprāt, tas ir katra šāda rituāla vadītāja uzdevums un atbildība – sekot klientam, savā veidā just viņu un vadīt cauri procesam viņam atbilstošā veidā. Nespiest iet tālāk, nekā cilvēks pats var aiziet, vienlaikus – pamudināt spert soli tur, kur tas ir nepieciešams, ja vienīgais, kas attur, ir nedrošība. Just cilvēku. Linda un Inita – abas – to iemieso.

Tāpat novērtēju, ka man netika piedāvāti gatavi pieredzētā skaidrojumi. Manuprāt, tieši tās atšķir kvalitatīvu pavadoni no pesteļotāja vai pašpasludināta guru. Pavadoņa uzdevums nav izskaidrot pieredzēto pa savam. Jā, viņš var parādīt cilvēkam virzienus, kuros skatīties, tomēr secinājumu izdarīšana par pieredzētā nozīmi allaž paliek paša cilvēka ziņā.

Kādos gadījumos šādu un līdzīgu metožu pielietošana var būt noderīga?

Manuprāt, šāda tipa dziļās iztēles ceļojumu ierosināšana var būt ārkārtīgi noderīga kopējā cilvēka izaugsmes, tostarp psiholoģiskās konsultēšanas un/vai terapijas kontekstā.

Piemēram, savā konsultēšanas praksē nereti pamanu, ka tikai ar problēmas pārrunāšanu vai dažādu kognitīvā līmeņa (domāšanas, uzvedības, uztveres u.c.) vingrinājumu veikšanu vien ir par maz. Jā, tas klientam palīdz apzināties problēmu, saprast sevi labāk un, iespējams, pat kaut ko mainīt, tomēr bieži vien, lai patiesi notiktu pārmaiņu process, ir nepieciešams piekļūt dziļākiem psihes slāņiem – emocijām, jūtām, vēlmēm, ilgām, kuras nereti klients slēpj pat pats no sevis (neapzināti, protams). Šādas tehnikas var būt lielisks palīgs iekšējā darba padziļināšanā.

Piedzīvotā integrācijas process

Būtiska nianse, ko gribētos akcentēt noslēgumā ir – manuprāt, no šāda tipa dziļās iztēles ceļojumiem jēga cilvēkam ir tikai tad, ja tie tiek pienācīgi integrēti. Pārdomāti, apstrādāti, sasaistīti ar apziņu. Ja no šiem ceļojumiem tiek izdarīti jēgpilni secinājumu, kurus iespējams attiecināt un ieviest ikdienas dzīvē. 

Pretējā gadījumā, šāda tipa rituāls kļūst par tikai jaukām atmiņām, vai arī izplēnē – gluži kā sapņi. No šādiem iekšējiem dvēseles izpētes stāvokļiem ir iespējams iegūt vairāk par tikai atmiņām. Mans aicinājums ir – piestrādāt pie tā!

Nelielam ieskatam, kā tas veicams, piedāvāju ieskatīties soļu sarakstā, ko veicu es, lai šo pieredzi “nosēdinātu” savā apziņā.

Soļi pieredzes integrācijai

1. Pabūt domās ar pieredzi vairākas dienas.
2. Izrakstīt piedzīvoto dienasgrāmatā. To darot, ēterisko eļļu difuzorā iepilināju Initas līdzi doto eļļu, kuru biju izvēlējusies rituāla sākumā (kadiķa ogas).
3. Izrakstīt uz lapas spilgtākos pieredzes elementus, tēlus.
4. Patstāvīga došanās “Dziļās iztēles meditācijā pieredzes paplašināšanai”
5. Pārrunāt pieredzēto un savas interpretācijas par to ar savu psihoterapijas speciālistu (nevis tāpēc, ka pati nespētu tikt galā ar šo pieredzi, būtu nepieciešama palīdzība, bet gan tāpēc, lai pilnvērtīgāk izprastu savus iekšējos procesus). 
6. Padzīvoties”, “panēsāt sevī”, apdomāt no pavadonēm saņemtos jautājumus (aizņems kādu laiku).
7. Formulēt atbildes uz jautājumiem dienasgrāmatā (aizņems kādu laiku).

Sirsnīgs paldies Lindai un Initai par piedzīvojumu. Ja vēlies doties savā dziļās iztēles ceļojumā, sazinies ar kādu no abām pavadonēm!

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂