Individuālisms vai individuācija: kas liecina par personas garīgo briedumu?

Abi vārdi – gan individuālisms, gan individuācija – apzīmē kļūšanu par individualitāti. Tomēr tikai otrais no tiem norāda uz tādu individualitāti, uz kuru var attiecināt arī vārdus “tapt par sevi”.

Ar tapšanu par sevi tiek saprasta kļūšana par mūsu katra visdziļāko, beidzamo un neatkārtojamo unikalitāti. Tas ir process, kas ved pie vienotības un veseluma apzināšanās, kas savukārt liecina par garīgā brieduma sasniegšanu.

Kāpēc man šķiet svarīgi atspoguļot šīs atšķirības starp individuālismu un individuāciju?

Jo, lai gan par garīgumu liecina individuācija, mūsu kultūrtelpā pašreiz garīgās prakses tiek izmantotas, lai kultivētu otru – individuālismu.

Ceru, ka šis materiāls palīdzēs izprast atšķirības un sākt atpazīt, ka ne visi, kuri publiskajā stāsta, ka ar viņiem runā Visums, vēsta par garīgumu. 

Individuālisms:

• cilvēkā notiek atsvešināšanās no sevis (self-alienation);
• individuālismā tiek uzsvērta cilvēka atšķirība no citām būtnēm;
• individuālisma mērķis ir izcelties citu cilvēku vidū;
• individuālisma mērķi parasti atspoguļo kolektīvās bezapziņas izpratni par vērtībām (šobrīd, piemēram, materiālā labklājība, ārēji sasniegumi, vizuāla pievilcība u.c.);
• individuālismā cilvēks ir centrēts uz personīgiem ieguvumiem (self-centered rewards);
• cilvēks tiecas uz neatkarību, kuras pamatā ir ideja par spēju ar visu tikt galā pašam (piemēram, radīt savu realitāti);
• individuālisma centrā ir rezultāts – mērķa sasniegšana.

Individuācija:

• cilvēkā notiek pašrealizācija (self-realization);
• individuācijā tiek akcentēta katra cilvēka saistība ar citām būtnēm un būtņu savstarpējā līdzvērtība;
• individuācijas mērķis ir pakāpeniski atteikties no liekā sevī (personas, maskas, viltus paštēla), tādējādi atklājot autentisko sevi;
• individuācijas mērķis ir pakāpeniski atdalīties no kolektīvās bezapziņas suģestējošā spēka;
• individuācijā cilvēku virza izpratne par savas rīcības seku atspoguļošanos sabiedrības funkcionēšanā;
• cilvēka neatkarības izpratne iekļauj veselīgu uztveri par sabiedrības pārstāvju savstarpējo atkarību;
• individuācijas centrā ir nebeidzams process – tapšana par sevi.

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂