Kādu laiku (dažkārt visu dzīvi) cilvēks ir pavadījis piederot kādai reliģiskai uzskatu sistēmai, kopienai. Laika gaitā cilvēks ir sācis ieraudzīt pretrunas saņemtajās mācībās, autoritāšu rīcībās u.c. Radusies disonanse starp mācību un paša domām. Ir iekšēja vajadzība noorientēties savos uzskatos.

Cilvēks ir apzinājies, ka viņu saista garīgums, garīgā izaugsme – “tur kaut kas ir” izjūta. Tomēr sociālais fons traucē pieņemt un atzīt šo interesi. Izpildījums, caur kādu tiek pasniegts garīgums popkultūrā, neatbilst paša iekšējai izjūtai par garīgumu. Cilvēks ir skeptisks, racionāli domājošs, nevēlas “kļūt par vienu no tiem tur ezotēriķiem”. Ir vēlme izzināt garīguma lauku, tomēr gribās to darīt saprātīgi, paliekot saiknē ar ikdienas realitāti. Nekļūstot par kārtējo sludinātāju, pašpasludināto dziednieku, vai aklu ticētāju kādai uzskatu sistēmai. Ir vēlme izzināt garīgumu sev jēgpilnā un pieņemamā formā.

Cilvēks ir mēģinājis dažādas garīgas, ezotēriskas prakses, reliģiskus rituālus, dziedināšanās tehnikas. Ir interese par tām. Procesā saskāries ar izmainītiem apziņas stāvokļiem, kas “kaut ko ver vaļā”, ir radījuši neizskaidrojamas emocijas, saasinātu jūtība un jutību. Cilvēks sācis uztvert kaut ko, ko iepriekš nav izjutis, pamanījis. No vienas puses process ir piesātināts un šķietami dziedinošs, tomēr no otras puses tas ir biedējošs. Tas ir kaut kas nezināms un nepazīstams, kā rezultātā radusies pretestība. Ir vēlme vairāk izprast, pārvarēt pretestību un turpināt ceļu.

Cilvēks pasniedz, vada dažādas prakses un/vai pielieto savā darbā dziedināšanas tehnikas (jogu, elpošanu, darbu ar ķermeni, māksliniecisku, radošu darbību, došanos dabā, rituālus u.d.c.). Ir pamanījis, ka caur šo procesu klientos “kaut kas verās vaļā" - kienti nonāk neikdienišķos stāvokļos, stāsta par spilgtiem iekšējiem procesiem, ko piedzīvojuši. Ir interese saprast, kas īsti notiek, kā šo procesu padarīt apzinātāku un kā vairāk atbalstīt klientu tajā, ko viņš piedzīvo.

Cilvēks, kuram garīgums un/vai ezotērika ir būtiska dzīves sastāvdaļa, izjūt bailes no klasiskās psiholoģijas redzējuma uz to. Ir bažas, ka vēršoties pie psihologa vai terapijas speciālista (vai ienesot šo tēmu jau esošā terapijas kontekstā), cilvēks varētu tikt uzskatīts par jocīgu, jukušu un uz viņu varētu attiecināt dažādas diagnozes. Ir vajadzība atbrīvoties no bailēm, gūt pārliecību.

Cilvēks, kuram garīgums un/vai ezotērika ir būtiska dzīves sastāvdaļa izjūt grūtības funkcionēt ikdienā. Šķiet, ka "kaut kas pietrūkst", lai spētu pilnvērtīgi pašrealizēt sevi pasaulē tādā, kāda tā ir – materiālajā realitātē. Var būt grūti pieņemt lēmumus, likt veselīgas robežas, sasniegt mērķus u.c. Ir vajadzība spēt realizēt savu potenciālu.

Cilvēks, kuram garīgums un/vai ezotērika ir būtiska dzīves sastāvdaļa, piedzīco grūtības pildīt ikdienas pienākumus, jo prakses regulāri aktualizē dziļus iekšējos procesus, kuru pārstrādei, līdzsvarošanai ir nepieciešams laiks. Ir vajadzība spēt regulēt emocijas.

Dažādas garīgas, ezotēriskas prakses, reliģiski, maģiski rituāli, dziedināšanās tehnikas tiek iepazīti un praktizēti regulāri, un cilvēks tos izmanto savas iekšējās izaugsmes veicināšanai. Ar pieredzēm, kas tiek gūtas procesā, lielākoties spēj tikt galā, emocionāli pārstrādāt patstāvīgi. Ir dabiska interese, zinātkāre uzzināt vairāk. Nereti ar ezotēriskajiem un reliģiskajiem skaidrojumi šķiet par maz, lai rastos patiesa izpratne (nevis, piemēram, tikai ticība skolotāja teiktajam). Ir vēlme iegūt padziļinātus, konkrētākus, racionālākus skaidrojumus.

Dažādas garīgas, ezotēriskas prakses, reliģiski, maģiski rituāli, dziedināšanās tehnikas tiek iepazīti un praktizēti regulāri, un cilvēks tos izmanto savas iekšējās izaugsmes veicināšanai. Ar pieredzēm, kas tiek gūtas procesā, lielākoties spēj tikt galā, emocionāli pārstrādāt patstāvīgi. Ir dabiska vēlme dalīties, runāt par šo tēmu, uzzināt, ko piedzīvo citi, izprast vairāk.