Kā sasniegt gandarījuma izjūtu?

Dzīve ir viens liels process, kura mērķis (iespējams) ir gūt noteiktas zināšanas, pieredzi un izpratni par lietu kārtību un iedabu. Šis lielais process – dzīve – ietver mazākus un pat pavisam sīkus procesus un procesiņus, kas atkal pakārto vēl sīkākus un smalkākus procesus. Katrs process virzās pēc noteikt cikla. Katram procesam ir noteikti soļi. Tas, cik gandarīti, laimīgi un pilnvērtīgi mēs jūtamies katra procesa noslēgumā, ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi un cik secīgi mēs esam izpildījuši katru no soļiem. 

Aptuveni šādu ideju pauž norvēģu izcelsmes psihoterapeits, psihoorganiskās analīzes pamatlicējs Pols Boisens (Paul Boyesen). Strādājot ar cilvēkiem gadu garumā  viņš novēroja, ka jebkurš veiksmīgs process ikvienas personas dzīvē veidojas pēc viena un tā paša scenārija. Viņš fiksēja šo scenāriju soļus, un, balstoties uz atklāto, izstrādāja brīnišķīgu metodi – Psihoorganisko apli (POA). Tas ir diagnostikas rīks, ko klasiski savā darbā izmanto psihoterapeiti, kas pārstāv psihoorganiskās analīzes virzienu. Mazs ieskats metodē šajā rakstā.

Soli pa solim

Ja viss šajā dzīvē notiktu “tā kā vajag”, mēs katru procesu veiktu pēc zemāk minētās 10 soļu programmas. Mēs tos izpildītu tieši tādā secībā, kādā tie uzrakstīti – bez izņēmuma, secīgi, jo tie visi ir vienādi nozīmīgi. Katrā solī mēs mazliet “pakavētos”, lai iegūtu enerģiju, kas ļautu mums doties tālāk – uz nākamo soli. Mēs izietu pilnu apli – līdz galm, un katra procesa noslēgumā izjustu gandarījuma un labsajūtas izjūtu par to, ka viss tik lieliski izdevies. Un katrā nākamajā procesā mēs “iekāptu” ar jaunu spēku jaunās vajadzības piepildīšanai. 

1. Vajadzība – tās apzināšanās, definēšana vai vienkārši esamība. 
2. Resurss – jauda, laiks, finanses, spējas, prasmes, zināšanas, iekšēja pārliecība un  jebkādi citi resursi, kas nepieciešami vajadzības piepildīšanai.
3. Spēle – fantazēšana un iztēlošanās “kā būtu, ja būtu” – kā būtu, ja vajadzību izdotos piepildīt.
4. PretSpēks – sastapšanās ar iekšēju vai ārēju pretestību vajadzība piepildīšanas laikā, piemēram, ar savām iekšējām šaubām vai otra cilvēka iebildumiem.
5. Kapacitāte – spēlēšanās ar konkrētu mērķi, radošs process, kurā mēs stratēģiski būvējam to, kas būs, plānojam, kā arī izsakām prognozes, kā būs, kad vajadzība piepildīsies. Radām gaidas.
6. Koncepts, svārstīšanās – lēmuma pieņemšana, kas ietver dilemmas sajūtu par to, vai tiešām šo vajadzību ir vajadzība piepildīt.
7. Ekspresija – procesa paušana uz āru – citiem, pasaulei.
8. Jūtas – jušanās par paveikto, dalīšanās izjūtās ar citiem.
9. Gandarījums, organomija – apmierinātības sajūta par paveikto, kas tiek izbaudīta vienatnē.
10. Tukšums – sajūta, ka kaut kas ir beidzies, bet jaunais vēl nav sācies.

Dzīve iet pa apli

Iešana cauri aplim nekad nebeidzas – ne personīgajā dzīvē, ne darbā, ne attiecībās ar draugiem, radiem, ģimenēm, ne dzīvē kopumā. Šādi cikli ikvienā no mums notiek visu laiku – paralēli cits citam, ietverot cits citu. Kā matricā. Tīri intuitīvi “piemērot” šo soļu secību paši sev, mēs tos it kā iekšēji “atpazīstam” – jā, tā ir labi, šķiet, “kaut kā pareizi”. Lielākoties mums tas nešķiet nekas jauns. Gluži otrādi – tas šķiet kaut kas pavisam tuvs un pazīstams. Kāpēc? Jo šie soļi nav izdomāti – tie ir vienkārši atklāti un fiksēti, kā kaut kas, kas vienkārši pastāv, ir klātesošs jebkurā procesā ikviena cilvēka dzīvē – kā personīgās, tā profesionālās dzīves jomās. 

Tīri dabiski mēs tiecamies iet pa šo ap – tiecamies uz gandarījuma izjūtu. Problēma – sasniegt to izdodas salīdzinoši reti. Kāpēc tā? Jo lielākoties kādā no apļa punktiem mums rodas sarežģījumi. Savukārt kāda punkta nepilnvērtīga izpildīšana noved pie tā, ka gandarījuma sajūta tā arī “neierodas”.

Savu klupšanas akmeņu atpazīšana

Mazliet iedziļinoties katrā no apļa posmiem, ir iespējams atpazīt, ar kuru izpildi mēs “grēkojam”. Katrā no posmiem ir iespējams:

• iestrēgt jeb ilgstoši palikt kādā procesa stadijā. Piemēram, iestrēgšana spēles posmā raksturīga cilvēkiem, kas ilgstoši fantazē un iztēlojas, bet līdz darbībai tā arī nekad nenonāk.
• izlaist, jo izjūtas, ko apļa posmā piedzīvojam, iespējams, nav mums līdz galam komfortablas. Piemēram, lēmuma pieņemšanas brīdī mēs izjūtam dilemmu – darīt vai nedarīt (sestais punkts) –, vai grūtības kādam izstāstīt savu radošo ideju, jo bail saņemt noraidījumu un pretreakciju (ceturtais punkts).
• kāds no posmiem mums var būt vienkārši neskaidrs – tukšs. Piemēram, neskaidrība par savām vajadzībām (pirmais punkts) vai resursu trūkums vajadzību piepildīšanai (otrais punkts).

Lai gandarījuma sajūta “ierastos”

Interesants fakts par gandarījuma izjūtu (un jūtām vispār) ir – to nevar izraisīt mākslīgi. Tā vienkārši rodas vai nerodas. Savukārt pastāvīgs vai ilgstošs tās trūkums parasti mums signalizē, ka kaut kas mūsu dzīvēs “nav līdz galam kārtībā”.

Ja kāds no dzīves procesiem ir beidzies bez gandarījuma sajūtas (vai vienkārši nebeidzas, vai apstājas dažādu šķēršļu dēļ) ir vērts pārskatīt – kurš no posmiem iztrūka vai iztrūkst un mēģināt to “aizpildīt”. 

Novērtēt – kāds ir sastapto šķēršļu raksturs. Vai “pie vainas” ir neskaidras vai nepareizi saprastas vajadzības? Vai trūkst resursu? Vai neesam veltījuši laiku fantāzijas lidojumam? Vai nespējam izturēt iekšējo vai ārējo pretestību? Vai ir grūtības ar procesu plānošanu un konkrētu konceptu izstādi? Vai nespējam pieņemt lēmumus? Vai varbūt brīdī, kad izpaužam to, ko vēlamies, saņemam pretestību no līdzcilvēkiem? Vai varbūt neļaujam sev sajust to, kā jūtamies par vienu vai otru procesu?

Kad “vainīgā vieta” atpazīta, ir vērts apskatīties uz situāciju kopumā. Grūtības tikt pāri kādam no posmiem parasti signalizē par to, ka kāds no iepriekšējiem procesa posmiem nav bijis pilnvērtīgi izpildīts. Piemēram, grūtības tikt pāri ceturtajam punktam jeb pretspēkam (piemēram, otra cilvēka iebildumiem par vajadzības piepildīšanu) norāda uz nepilnvērtīgu pirmā, otrā vai trešā punkta izpildīšanu – neskaidru vajadzību, resursu trūkumu vai nepilnvērtīgu “izspēlēšanos” ar idejām.

Šādā veidā sevi “diagnosticējot” ir iespējams vienkāršāk apzināties “klupšanas akmeņus” un tos novērst – rūpīgāk piedomājot pie iztrūkstošo posmu izpildes.

Pamēģini! Apzinoties savus iekšējos procesus un sekojot līdzi šiem posmiem, pie gandarījuma sajūtas ir iespējams tikt biežāk – pārbaudīts uz savas ādas. 

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂