Kā veidot sarunas, kas piepilda dvēseli?

Ir kāda psiholoģijas teorija, kuru vairākas reizes esmu izmantojusi savā konsultēšanas praksē. Gluži tāpat kā mana pirmā psihoterapeite to reiz izmantoja konsultējot mani. Viņa izstāstīja šo teoriju un, vienkāršos vārdos sakot, tā man “nonesa jumtu”, ļoti pozitīvā nozīmē. Šī teorija palīdzēja man labāk izprast un pieņemt sevi, iemācīja veiksmīgāk izvērtēt apstākļus un līdzcilvēkus, un, būtībā, kļuva par instrumentu ikdienas saskarsmē.

Savā psihologa prakses laikā, līdzīgā veidā esmu informējusi dažus klientus, kuru problemātika saistās ar grūtībām veidot tuvas attiecības. Katru reizi redzēju, kā šī informācija rada būtiskas atklāsmes arī viņos.

Modelis it kā pavisam vienkāršs (man gan neizdodas atrast tā autoru). Tas vēsta par četriem saskarsmes līmeņiem caur kuriem, veidojot sarunas ar līdzcilvēkiem, “ceļo” cilvēks. Zinot šo teoriju, ir iespējams mērķtiecīgi padziļināt saskarsmi ar otru cilvēku, padarot to intensīvāku un personiskāku. Un otrādi, ja saruna ar kādu sāk kļūt emocionāli neērta, šī teorija parāda, kurp to virzīt, lai izkļūtu no diskomforta.

Man personīgi šķiet, ka šo modeli ir vērts zināt tiem cilvēkiem, kuriem ikdienā pietrūkst dvēselisku un dziļu sarunu, piepildītu attiecību, kā arī cilvēkiem, kuriem no visas sirds riebjas small talk (dažkārt abi šie faktori vienā cilvēkā mīt vienlaikus, reiz pati biju tieši šāds cilvēks). Tāpat noderēs arī tiem, kuri nekādi nespēj saprast jēgu ikdienas spriedelēšanai par dažādiem faktiem (“nu, tukša muldēšana!”). Vienvārdsakot, vērtīgs materiāls, kurā vēlos dalīties.

Četri saskarsmes līmeņi

Teorija vēsta, ka cilvēkam ir iespējami četri dažāda dziļuma saskarsmes līmeņi. Vieni cilvēki jūtas komfortablāk komunicējot pirmajos līmeņos, dreifējot seklākos ūdeņos, un izjūt diskomfortu, dodoties dziļumā. Savukārt citi cilvēki piepildījumu no saskarsmes var gūt tikai peldot dziļumā, un ilga kulšanās pa seklajiem slāņiem šādiem cilvēkiem var būt emocionāli mokoša (zīmīgs skats īpaši jūtīgu cilvēku virzienā). Protams, protams, ir arī cilvēki, kas jūtas gana ērti visos līmeņos un prot peldēt visa veida ūdeņos.

Vārdu sakot, cilvēki ir dažādi, viņu vajadzības saskarsmes procesā ir dažādas, un katrs baudu un piepildījumu no komunikācijas ar otru var gūt citā līmenī.

Apgrieztās piramīdas princips

Visus līmeņus kopā var attēlot kā apgrieztu piramīdu. Pirmais līmenis ir biežāk sastopamais saskarsmes līmenis, tam seko otrais, trešais un ceturtais, un katrā nākamajā saskarsmes līmenī komunikācija tiek padziļināta.

Pirmais līmenis. Saviesīgas sarunas (small talk) un virspusējs kontakts

Līmenis, kurā sarunas tēma nemitīgi mainās. Tā ir kā taurenis, kurš lidinās no zieda uz ziedu. Saruna ir viegla, uzsākama bez īpaša iemesla un ātri pabeidzama. Komunikācija ir virspusēja un neuzliek atbildību turpināt saskarsmi, tā var patrūkt jebkurā brīdī.

Ekstravertākiem cilvēkiem small talk parasti veicas vieglāk, savukārt, intravertākām personībām ar šo varētu klāties grūtāk. Īpaši, ja virspusējā kontakta sarunas ieilgst, cilvēks sāk ilgoties pēc kaut kā informatīvi vērtīgāka un emocionāli saturīgāka.

Lai gan small talk ir saruna bez īsta satura, tam ir būtiska loma saskarsmes procesā. Tas ir izejas punkts dziļāku attiecību dibināšanā, atslēga kopīgu interešu atklāšanā, instruments drošības izjūtas radīšanai svešā vietā, veids kā radīt vieglumu un nepiespiestību sarežģītā situācijā.

Nianse! Ja small talk sagādā grūtības, ziniet, ka tā ir trenējama prasme! Kā? Runājiet par to, ko redziet un kas notiek šeit un tagad. Piemēram, par laikapstākļiem, par telpas noformējumu, par uzklāto galdu, izsakiet komplimentu par otra cilvēka izskatu u.tml.

Otrais līmenis. Interesantās sarunas

Šajā līmenī starp sarunu biedriem ir atrastas kopīgas intereses. Notiek apmainīšanās ar viedokļiem un informāciju faktu līmenī. Šis līmenis vēl neietver dalīšanos emocijās. Interesanto sarunu līmenī notiek spriešana par politiku, bērnu audzināšanu, brīvdienu plānu pārrunāšana u.c. To mēdz dēvēt arī par lomu līmeni, jo tajā mēs sevi atklājam atbilstoši konkrētam stāvoklim vai lomai. Piemēram, mamma dod padomu mammai, medmāsa sniedz ar ārstēšanu saistītu padomu, gleznotājs iesaka labāko krāsu u.tml. 

Interesanto sarunu līmenī ir iespējams uzzināt daudz ko jaunu, diskutēt, dalīties zināšanās. Man subjektīvi šķiet, ka šis lielā mērā ir sociālo tīklu komunikācijas līmenis. Tajā parasti dominē pašpārliecināti cilvēki, kuriem ir viedoklis un kuriem patīk izteikties, kamēr citi klausās. Savukārt mazāk par sevi pārliecinātiem cilvēkiem varētu rasties grūtības, jo šajā līmenī ir jāprot izmantot brīdis, lai iegūtu vārdu un izteikšanās iespēju, kas var radīt sajūtu par nevēlēšanos kādu pārtraukt u.c. izjūtas.

Nianse! Dažkārt, tikt pie vārda viedokļu apmaiņā ir īsta cīņa. Kā trenēt? Mācies iestāties par sevi!

Trešais līmenis. Privātā sfēra

Trešajā līmenī mēs jau sākam “laist cilvēku sev tuvāk”. Privātās sfēras sarunas iekļauj dalīšanos emocijās, jūtās un pieredzē, kas skar sevi un citus cilvēkus, tomēr vēl neietver atklāšanos jūtās pret sarunu biedru. 

Šajā līmenī mēs otru cilvēku ielaižam savā iekšējā dzīvē, pastāstot, piemēram, par savu ģimenes dzīvi, attiecībām ar vīru, draugu, kolēģi, vecākiem, brāļiem un māsām u.tml. Tādas neoficiālās “draudzeņu sarunas” un “sirds izkratīšanas sarunas” pie kafijas tases vai baudot vīna glāzi.

Risinot privātās sfēras sarunas, cilvēks var piedzīvot intensīvas izjūtas, piemēram, atklājot, ka ar sarunu biedru ir daudz kopīga, un ka abu cilvēku iekšējās dzīvēs pastāv līdzības. Tas var radīt piepildījuma sajūtu, ļaut justies saprastam, pieņemtam. Tas var būt patīkami – dalīties ar otru savā pasaulē. 

Nianse! Ja šāda līmeņa atklāšanās otram cilvēkam sagādā grūtības, vērtīgi pārskatīt savu pārliecību par sevi. Iespējams, cilvēka iekšējā pasaulē ir kas tāds, kas izraisa kauna izjūtu, ar ko ir bail dalīties. Savukārt, uzklausīt otra “privāto grēksūdzi” var kļūt nepatīkami emocionālas pārslodzes gadījumos, kad jau tāpat visa kā ir par daudz, un otra cilvēka emocijas rada emocionālu pārstimulāciju. Diskomforts var rasties arī reizēs, kad otrs cilvēks, “izkratot savu sirdi”, cer padarīt sarunu biedru par savu sabiedroto, savukārt, klausītājs nevēlas par tādu kļūt. Tāpēc, pirms uzsākt šāda līmeņa sarunu, vērts iepriekš pārliecināties, vai otram ir pietiekami daudz iekšējā resursa un vēlmes tajā iesaistīties.

Ceturtais līmenis. Tieša saikne

Tiešās saiknes līmenis tiek sasniegts tad, kad cilvēki sāk runāt par to, kas notiek šeit un tagad starp mani un Tevi. Ko mēs viens pret otru jūtam? Būtībā, tā ir atklāšanās jūtās, tas ir attiecību skaidrošanas līmenis. Tiešās saiknes līmenī mēs esam gan tad, kad otram sakām: “es Tevi mīlu”, gan tad, kad sakām: “kad Tu uz mani tā skaties, es gribu aiziet”.

Šī veida saskarsme var būt ļoti intensīva, un tikai šajā līmenī iespējams apzināties, ko sarunu biedri viens otram nozīmē. Ir cilvēki, kuri nekad dzīvē šo saskarsmes līmeni nesasniedz. Ir cilvēki, kuri tajā nonāk vien atsevišķas reizes mūžā. Tomēr šie ir brīži, kurus mēs atceramies atkal un atkal, jo tie mēdz būt intensīvu emociju piepildīti brīži.

Šī līmeņa saikne ar otru cilvēku var būt gan biedējoša, gan emocionāli spēcinoša. Izvairoties no šī līmeņa saskarsmes, tuvu cilvēku savstarpējās attiecības kļūst garlaicīgas un nedzīvas. Pirms atklāšanās jūtās otram, ir vērtīgi pārbaudīt, vai otrs vispār vēlas nonākt šajā saskarsmes līmenī, dodot arī otram laiku sagatavoties. Piemēram, izsakot piedāvājumu: “Man ir svarīgi atklāt Tev kā es pret Tevi jūtos. Vai Tu būtu ar mieru to uzklausīt?”.

Nianse! Ja cilvēkam ir drosme pārslēgties uz ceturto saskarsmes līmeni, tas var ienest jaunu enerģiju un intensitāti pat šķietami izsmeltās attiecībās.

Kā šis modelis var noderēt?

It kā tikai teorija, tomēr ikviena teorija palīdz izprast pasauli labāk, tajā skaitā arī sevi. 

Saskarsmes līmeņu pārzināšana cilvēkam var palīdzēt:

1. apzināties, kurš saskarsmes līmenis sagādā visvairāk baudas un piepildījuma;
2. saprast, kā veidot sarunas, lai nokļūtu sev tīkamā sarunu vidē;
3. ja nepatīk small talk, ja pirmie divi līmeņi sagādā grūtības, šī teorija iedod atbildi uz jautājumu, kāpēc tos tomēr ir vērts praktizēt? Jo tie ir izejas punkti uz dziļākiem saskarsmes līmeņiem, jo īpaši, ja dziļāku saikni gribas veidot ar svešu cilvēku;
4. ja diskomfortu sagādā runāšana par emocijām un jūtām (trešais un ceturtais līmenis), iespējams, ir vērts pārskatīt savu iekšpasauli un mēģināt saprast, kas traucē veidot dziļas attiecības ar līdzcilvēkiem.

Apskatītais modelis, protams, ir vienkāršota tā versija realitātē. Taču apzinoties, kurā līmenī norisinās saruna, var labāk saprast, kāpēc reizēm komunikācija iztukšo, bet citkārt bagātina. Zinot, kāpēc sarunas garlaiko vai satrauc, ir vieglāk situācijas mainīt. Ierosinot pārslēgties no viena saskarsmes līmeņa uz citu, attiecībās var panākt būtiskas izmaiņas. 

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂

Avots: 

Sanda, I. (2016). Mīli sevi! Psihoterapeita ieteikumi īpaši jūtīgiem cilvēkiem. Apgāds Zvaigzne ABC.