Kāpēc skaidra identitāte un “Es” izjūta ir psiholoģiski veselīga garīguma priekšnosacījums?

Skaidrai identitātei un “Es” izjūtai (citiem vārdiem arī – spēcīgam Ego) ir izšķiroša nozīme tajā, cik psiholoģiski veselīgi izpaužas cilvēka garīgo meklējumu ceļš.

Identitātes un “Es” izjūtas stabilizēšanās process ietver un attīsta:

• pašnovērošanas un pašrefleksija spējas, kas ir kritiski svarīgas tajā, lai cilvēks spētu formulēt pats savu garīgo pasaules uzskatu.
• pašautoritātes izjūtas veidošanos un drosmi dzīvot saskaņā ar savu autentisko dabu un savu personisko vērtību sistēmu. Savukārt garīguma kontekstā autentiskums ir priekšnosacījums tam, lai cilvēks spētu veidot patiesu saikni ar sevi, citiem un to, kas tiek uztverts kā dievišķs, svēts.
• psihisko noturību pret grūtībām. Garīgie meklējumi nereti ietver gan kāpumus, gan kritumus – tas ir iekšējiem izaicinājumiem pilns ceļš, kas ietver sastapšanos ar “ēnām”, iekšējām šaubām un ārēju spiedienu.
• vērtībās orientēta mērķa izjūtu (purpose). Šī skaidrība sniedz virzienu un motivāciju attīstīties garīgi saskaņā ar savām pamatvērtībām un uzskatiem.
• ticības integrāciju ikdienas dzīvē. Apzināti izveidojot izpratini par to “kas es esmu un kam ticu”, cilvēks vieglāk un efektīvāk spēj iekļaut garīgās prakses, rituālus un mācības savā ikdienā.
• spēju veidot labvēlīgas attiecības ar līdzcilvēkiem. Savukārt garīgās izaugsmes ceļš lielā mērā ir mijiedarbības ceļš, kuru raksturo un arvien atver kopīga pieredzes gūšana, sevis, pasaules un tā, ko uztveram par dievišķu, arvien padziļināta izpēte – caur attiecībām.

Būtībā, garīgās attīstības (transcendences) līmenis ir cilvēka augstāko apziņas attīstības pakāpju sasniegšana. Identitātes un “Es” izjūtas formēšanās ir pusceļš uz to. Cilvēka apziņas attīstība ir kumulatīvs process (katra nākamā izpratne papildina iepriekšējo). Savukārt mēģinājumi “pārlēkt pāri” kādam attīstības posmam ilgtermiņā var rezultēties psiholoģiski negatīvās sekās.

Līdz ar to, aktīvi garīgie meklējumi un garīgo prakšu piekopšana bez skaidras identitātes un “Es” izjūtas, var radīt psiholoģiskos riskus un izaicinājumus.

Piemēram:

• apjukumu un šaubas par to, kuras garīgās prakses, uzskati vai mācības ir saskanīga ar cilvēka patieso būtību. Var rasties grūtības noorientēties plašajā garīgo ceļu un ideoloģiju klāstā.
• neveselīgu pieķeršanos iepriekš definētiem pasaules uzskatiem, ideoloģijām, dogmām. Tas parasti rezultējas neiecietībā pret atšķirīgiem uzskatiem vai rada pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem avotiem, apstiprinājumiem.
• sarežģījumi attiecībās, kas var izpausties kā grūtības veidot dialogu ar atšķirīgi domājošiem un grūtības nolikt psiholoģiski veselīgas robežas.
• augstāku uzņēmību un neaizsargātību pret harizmātisku līderu un autoritāšu manipulācijām.
• augstāku risku piedzīvot identitātes krīzi un eksistenciālas trauksmes izjūtu. Piemēram, pēc spēcīga garīgā rituāla var rasties grūtības integrēt gūto redzējumu, pieredzi ikdienā, saskaņot to ar līdzšinējiem uzskatiem. Tas var radīt dezorientāciju, sadrumstalotības, izšķīšanas izjūtu un grūtības pārvaldīt savus emocionālos stāvokļus.
• augstāku risku izmantot garīguma lauku, lai izvairītos no ikdienas dzīves problēmām un nesaskartos ar emocionālajām sāpēm. Tas var kavēt dziedināšanās procesu un patiesu izaugsmi gan psiholoģiskā, gan garīgā līmenī.

Rezumējot, lai gan garīgie meklējumi var būt dziļi bagātinošs un iekšēji transformējošs ceļojums, cilvēkam ir svarīgi izkopt arī skaidru un spēcīgu identitāti un “Es” izjūtu – lai varētu efektīvi pārvarēt garīgo meklējumu ceļa riskus un izaicinājumus.

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂

Padziļināti šo tēmu aicinu izzināt manā lekcijā “Identitātes un “Es” izjūtas briedums: psiholoģiski veselīga garīguma priekšnosacījums” un četru online nodarbību ciklā “Identitātes un “Es” izjūtas stabilizēšanas kurss”.