Mainītu apziņas stāvokļu veidi

Kad es pati sāku piedzīvot mainītus apziņas stāvokļus, man trūka vārdu, kā tos aprakstīt. Tāpēc es no visas sirds priecājos, kad pamazām sāku uziet literatūru, kuros vārdos tos bija izteicis kāds cits. Izlasītais man deva iespēju noformulēt pašas pieredzēto, un arī sniedza izpratni par apziņas stāvokļu dažādību. Apkopoto dodu tālāk – šajā rakstā par dažādiem transpersonālās pieredzes veidiem.

Transp… kas?

Transpersonālā pieredze, transcendentālā pieredze, netradicionālā pieredze, reliģiskā pieredze, garīgā pieredze, mistiskā pieredze, virsotņu pārdzīvojums, anomālā pieredze, paštranscendences pieredze… Nosaukumi ir dažādi – atkarīgs no autora, kas par to raksta. Tomēr kopumā tie visi ir nosaukumi, kuros tiek saukti mainīti apziņas stāvokļi. Mūsdienu sarunvalodā, biežāk tiek lietots vārdu savienojums “garīgā atmošanās”.

Nākamo rindkopu lasīt trīsreiz

Ar augstāk minētajiem vārdu savienojumiem saprot apziņas stāvokli kam raksturīga robežu izplūšana un vienotības izjūta ar citiem cilvēkiem un objektiem (Yaden et al., 2017). Šis stāvoklis var ietvert arī indivīda nonākšanu saskarsmē ar savu dziļāko būtību, esot emocionāli negatīvākajā sevis izjūtas stāvoklī (Braud, 2010). Tomēr ikviena transpersonālā pieredze ir subjektīva sevis uztveres – sevis, kā izolētas vienības – īslaicīga izplūšana, pārejošs, garīgs pieredzējums (Yaden et al., 2017), kas ietver transcendences jeb pārdabiskā elementu (Friedman & Hartelius, 2013).

Tālāk. Ar vārdu “transcendence” saprot eksistences stāvokli vai sevis uztveres stāvokli, kas pārsniedz ierastos pieņēmumus par pasaules uztveri (VandenBos, 2015). Savukārt ar vārdu “paštranscendence” saprot indivīda attīstības pagrieziena punktu, kas ir saistīts ar garīgās izaugsmes un brieduma augstākajām pakāpēm (Garcia-Romeu et al., 2015). 

Vienkāršāk

Īsāk sakot, miegs un nomods nav vienīgie apziņas stāvokļi, kuros var atrasties cilvēks. Ir, piemēram, tādi gadījumi, kad cilvēks jūt, piedzīvo to, ka viņa personīgajam Es nav robežu. Zūd izjūta, ka cilvēks ir konkrēts cilvēks, un ir izjūta ka viss, kas pastāv, ir kaut kas viens liels, vienots, un tas viss lielais, vienotais, ietver arī šo katra personīgo Es. Ja tauras valodā, tad šīs pieredzes “norauj jumtu”, kad tās beidzas, paliek tā jocīgi un cilvēks gribot-negribot sāk pārdomāt savus dzīves uzskatus, vērtības un visu, ko mēs zinām un saprotam par cilvēci. Atgriezt iepriekšējo skatījumu uz pasauli un dzīvi vienkārši vairs nav iespējams (manuprāt).

Pieredžu dažādība

Katra šāda pieredze ir unikāla, tomēr ir bijuši daži mēģinājumi tās klasificēt, sašķirot un vismaz aptuveni salikt pa plauktiņiem. Pirmā dāma, kas to darīja bija amerikāņu pētniece Rea Vaita (Rhea White, 1993). Viņa dokumentēja ap 100 dažādām pieredzēm. Vēlāk Vaitas darbu turpināja amerikāņu psihologs Viljams Brods (William Braud, 2010), kurš dokumentēja ap 200 dažādām pieredzēm, un publicēja deviņu kategoriju klasifikāciju (Friedman & Hartelius, 2013). Arī šajā rakstā par pamatu ņemta Broda piedāvātā klasifikācija, apskatot dažas no kategorijām (Braud, 2010).

Mistiskā un vienotības pieredze (mystical and unitive experience)

Ietver spēcīgu kopības izjūtu, dažkārt sasniedzot vienota veseluma izjūtu ar dievišķo, citiem cilvēkiem un citām dzīvības formām, objektiem, vidi un Visumu. Šo pieredzi bieži pavada ekstāze un izjūta par nokļūšanu ārpus individuālā Es un identitātei (Braud, 2010). Mistiskās pieredzes ir īsas, grūti aprakstāmas vārdos, pārsteidzošas, šķiet reālas, var mainīt laika un telpas izjūtu (Yaden et al., 2017). Mistiskās pieredzes cilvēki izvēlas ierindot kā vienus no savas dzīves nozīmīgākajiem brīžiem (Miller & Bacag, 2001, kā minēts Yaden et al., 2017).

Virsotņu pārdzīvojums (peak experience)

Līdzīgs mistiskajai pieredzei, tomēr ir atšķirības. Virsotņu pārdzīvojums ir pēkšņa sava veseluma apzināšanās un savas iederēšanās apzināšanās kopējā Visumā, un sava mērķa apzināšanās tajā (Garcia-Romeu et al., 2015). Tie ir pašaktualizācijas brīži, kuros indivīds vairāk nekā parasti saskata to, ko viņš spēj. Šī pieredze parasti ir īslaicīga, tomēr intensīva un to papildina dziļa izpratne, pateicība un novērtējuma izjūta. Indivīds var izjust spēcīgu pacēlumu, piepildījumu, saistību ar pasaules funkcionēšanu un augstākās laimes izjūtu (Braud, 2010). 

Terminu “virsotņu pārdzīvojums” pirmais izmantoja Abrahams Maslovs. Grāmatā “Toward a Psychology of Being” (1962). Virsotņu pārdzīvojumi ir reti. Mūsdienās liela daļa pētījumu šajā konceptā ieskaita arī spēcīgas pozitīvas emocijas, tomēr Maslovs, definējot virsotņu pārdzīvojumus, ir skaidri norādījis, ka šī pieredze ietver transcendendentu vienotības dimensiju (Yaden et al., 2017).

Sastapšanās pieredze (encounter experience)

Raksturo procesu, kad indivīds tiek konfrontēts ar kaut ko, kas reāli pastāv un šķiet lielisks un brīnumains (piemēram, krāšņa kalna virsotne) (Braud, 2010). Citos avotos šis pieredzes veids tiek dēvēts par godbijību (awe). Šo stāvokli var ierosināt nokļūšana lielā fiziskā plašumā, virtuālā realitāte, arī mūzikas klausīšanās u.c. (Yaden et al., 2017). Šīs pieredzes laikā cilvēks jūtas mazs kaut kā lielāka un diženāka priekšā – piemēram, dabas vai kā cita (Preston & Shin, 2017). Sastapšanās pieredze ieved cilvēku pašreizējā brīdī, un būšana tajā spēj mainīt laika uztveri, ietekmēt lēmumus un likt izjust dzīvi daudz apmierinošāku, kā citkārt. (Rudd, Vohs, & Aaker, 2012). 

Pārējās sešas

Pārējos sešos Broda izdalītajos pieredzes veidos pati neesmu daudz iedziļinājusies, tomēr zināšanai varu nosaukt. 

Neparastas ar nāvi saistītas pieredzes (unusual death related experiences): šajā kategorijā Brods ietver pirms nāves pieredzes, un arī citas īpatnējas pieredzes, kas notikušas nāves brīdī. Tepat arī tā saucamā sazināšanās ar gariem. 

Psihiskās pieredzes (psychical experiences), kurās cilvēks apzinās un pielieto savu spēju ietekmi uz pasauli. Ar vārdu “spējas” domātas nevis tradicionāli atzītās maņas un izjūtas, motoro sistēmu pielietošana vai racionāla secināšana, kad nejaušība ir izslēgta, bet gan citas pasaules uztveres, izjušana un ietekmes spējas. Četras plašāk apspriestās psihisko pieredžu formas ir telepātija (telepathy) – tieša prāta iedarbība uz citu prātu;, gaišredzība (clairvoyance) – tieša prāta iedarbība uz objektiem; paredzēšana (precognition) – precīza nākotnes notikumu prognozēšana; psihokinēze (psychokinesis) – tieša prāta ietekme uz fiziskām vai bioloģiskām sistēmām. 

Ārkārtēji cilvēku sniegumi/varoņdarbi (exceptional human performances/feats) jeb gadījumi, kad cilvēka rīcība pārsniedz ierasto spēju robežas, piemēram, neparasts cilvēka spēks vai izturība.

Dziedināšanas pieredzes (healing experiences) ietver atlabšanas un izārstēšanās gadījumus no fiziskām, psiholoģijām vai garīgām slimībām, kas nav skaidrojami ar tradicionālās medicīnas zināšanām.

Iznīcības/zemākās pieredzes (desolation/nadir experiences) ietver izolācijas izjūtu, jēgas, apmierinājuma, labsajūtas zudumu. Var ierosināt virsotņu pārdzīvojumu vai var būt kā ievads vai solis pretī indivīda attīstībai un kustībai virzībā uz pretēju izjūtu – pilnības sajūtu, prieku un vienotības izjūtu. Pieredze bieži ir saistīta ar distresu un dzīvību apdraudošiem apstākļiem, un ietver nonākšanu kontaktā ar indivīda dziļāko būtību.

Disociācijas pieredze (dissociation experiences) ir stāvoklis, kad indivīds jūtas domā un rīkojas veidos, kas, šķiet, atšķirīgi no viņa ierastās rīcības un nav raksturīgi viņa identitātei. Pieredzes, kad “indivīds jūtas cits pats sev”.

Tā, lūk.

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂

Avoti:

Braud, W. (2010). Health and Well-being Benefits of Exceptional Human Experiences. Mental Health and Anomalous Experience.

Friedman, L.H., Hartelius, G. (Ed.), The Wiley-Blackwell Handbook of Transpersonal Psychology. (2013). John Wiley & Sons, Incorporated. ProQuest Ebook Central.

Garcia-Romeu, A., Himelstein, S. P., & Kaminker, J. (2015). Self-transcendent experience: a grounded theory study. Qualitative Research, 15(5), 633–654.   

Preston, J. L., & Shin, F. (2017). Spiritual experiences evoke awe through the small self in both religious and non-religious individuals. Journal of Experimental Social Psychology, 70, 212–221.   

Rudd, M., Vohs, K. D., & Aaker, J. (2012). Awe Expands People’s Perception of Time, Alters Decision Making, and Enhances Well-Being. Psychological Science, 23(10), 1130–1136.

Yaden, D. B., Haidt, J., Hood, R. W., Vago, D. R., & Newberg, A. B. (2017). The varieties of self-transcendent experience. Review of General Psychology, 21(2), 143–160.

VandenBos, G.R. (Ed.). (2015). APA Dictionary of Psychology (Second Edi). Washington: American Psychological Association.