Meditācijas potenciālā ietekme uz kolektīvajiem procesiem

Sākoties Krievijas uzbrukumiem Ukrainai, mana vēl nesenā kura biedrene, klīniskā un veselības psiholoģe sava sociālā tīkla Facebook profilā publicēja īsu YouTube video, kurā kvantu fiziķis John Hagelin stāta par pētījumu, kurā apstiprināts, ka ar grupas meditācijas palīdzību ir iespējams ietekmēt kara darbību.

Es veltīju laiku, lai izlasītu pētījumu, iedziļinātos tēmā un izveidotu īsu apskatu latviešu valodā.

No zinātnes – kas izraisa karu?

Kā viens no vardarbīgu sociālo un politisko konfliktu priekšvēstnešiem tiek minēts sociālais stress, kas uzkrājies kolektīvajā apziņā (Orme-Johnson, 1988).  “Visi vardarbības, negatīvisma un konfliktu gadījumi, krīzes vai problēmas jebkurā sabiedrībā ir tikai stresa pieauguma izpausme kolektīvajā apziņā. Kad stresa līmenis kļūst pietiekami liels, tas izpaužas (bursts out) kā plaša mēroga vardarbība, karš un civiliedzīvotāju sacelšanās ar militāru iejaukšanos (Maharishi Mahesh Yogi, 1979, 38).”

Kas rada mieru?

Savukārt, politiskie psihologi, piemēram, Ralph White uzsver, ka augsta emocionālā saspīlējuma vidē centieni panākt mierīgu risinājumu iespējami tikai sperot konkrētus un sistemātiskus soļus pretī radikālai sociālās spriedzes samazināšanai kolektīvajā apziņā (Orme-Johnson, 1988). Pārfrāzējot vienkāršos vārdos – lai iestātos miers, sabiedrībai ir emocionāli jānomierinās. Masveidā un strauji.

Kas ir kolektīvā un individuālā apziņa?

Kolektīvā apziņa ir grupai piederīgo apziņu kopums, kas ir lielāks par grupā iesaistīto indivīdu apziņu summu. Tāpat kā indivīda apziņa nosaka viņa domas un rīcības, kolektīvā apziņa nosaka sociālās dzīves aktivitātes. Kolektīvajā apziņā notiekošais atbilst tam, kas tiek piedzīvots dažādos sociālās organizācijas līmeņos – ģimenē, organizācijā, pilsētā, valstī un pasaulē. Savukārt kā galvenais noteicējfaktors sabiedrības rīcības kvalitātē tiek minēta saskaņotība kolektīvās apziņas darbībā (Orme-Johnson, 1988). Pārfrāzējot, jo vienprātīgāk sabiedrības locekļi domā, jo mazāks ir kolektīvā stresa līmenis, un otrādi – jo sašķeltākas ir sabiedrības locekļu domas, jo stresa līmenis ir augstāks.

Individuālā apziņa ir kolektīvās apziņas pamatvienība, kurai ir ietekme uz kolektīvo apziņu, un kura tiek ietekmēta no kolektīvās apziņas (Orme-Johnson, 1988). Runājot analoģijās – tāpat kā viena neirona šūna ir nervu sistēmas pamatvienība, tāpat viena cilvēka domāšana cilvēks ir kolektīvās apziņas pamatvienība kurai ir ietekme uz kopumu, un kura tiek ietekmēta no kopuma.

Visu iekļaujošais lauks

Teorija par visu iekļaujošu apziņas lauku, kurš ir pamatā gan indivīda, gan sabiedrības apziņai gan Rietumu, gan Austrumu uzskatu sistēmās tiek apspriesta jau gadu desmitiem. Šo ideju atbalstījuši gan filozofi, gan zinātnieki, kuru vidū ir, piemēram, amerikāņu psihologs William James, vācu filozofs un psihologs Gustav Theodor Fechner, šveiciešu psihiatrs un psihologs Carl Gustav Jung (Orme-Johnson, 1988). Mūsdienās šo pēta un gūst apstiprinājumus teorijas patiesumam tādi psiholoģijas nozares zinātnieki kā Allan Combs, Stanley Krippner, Robert Kenny un citi (Combs & Krippner, 2008).

Arī no mūsu laika kvantu fizikas atklājumiem iespējams secināt, ka teorija varētu atbilst realitātei. Piemēram, ir pierādījumi tam, ka ka notikumi, kas skar vienas kvantu daļiņas, tajā pašā acumirklī skar arī citas saistītas daļiņas arī tad, ja starp tām pastāv būtisks attālums. Un ka šis fenomens, šķiet, ir ne tikai iespējams, bet arī izplatīts (Courmanopoulos, 2015).

Kā šie elementi – karš, miers, kolektīvā un individuālā apziņa – ir saistīti?

Pastāv konkrētas metodes, kā samazināt stresa līmeni kolektīvajā apziņā, tādējādi potenciāli sekmējot miera izpausmes sabiedrībā. Kā viena no šādām metodēm tiek piedāvāta Maharishi Mahesh Yogi izstrādātā Transcendentālā meditācija (TM). Šīs meditācijas laikā cilvēks transcendē (pārsniedz, izkāpj ārpus) ierastajiem individuālās apziņas aktīvajiem līmeņiem, nonākot iekšēja miera stāvoklī (Orme-Johnson, 1988).

Būtībā tas ir mainīts (transcendents, paplašināts) apziņas stāvoklis, kura laikā smadzeņu darbība mainās no ikdienišķajiem beta (13 – 38 Hz) smadzeņu viļņiem, ko piedzīvojam aktīvas smadzeņu darbības laikā nomoda stāvoklī, uz teta (4-7 Hz) viļņiem vai augstfrekvences gamma (39 – 42 Hz) svārstībām, kuri sinhronizē smadzeņu darbību (Stapleton et al., 2020). No tiem teta ir lēnas svārstības smadzeņu darbības viļņi, kuri raksturīgi dziļas relaksācijas, starp miega un nomoda stāvoklim. Otrie – gamma ir ātrākie un smalkākie smadzeņu viļņi, kuru ritms modulē uztveri un apziņu (Sinha Clinic, 2022).

Šāda veida meditatīvās pieredzes rada nelokālas (lauka) saskaņotības ietekmi – tieši pretējo stresam raksturīgajai nesaskaņotībai, radikāli to samazinot. Un – TM process var ietvert arī noteiktu soļu kopumu, kas palīdz stabilizēt šo miera (tīrās apziņas) stāvokli un apzināti rīkoties no vienotā apziņas lauka – citiem vārdiem, iedēstīt kaut ko jaunu kolektīvajā apziņā (Orme-Johnson, 1988). Piemēram, mieru!?

Līdzšinējie pētījumi

Ņemot vērā aprakstītās savstarpējās attiecības starp individuālo un kolektīvo apziņu, kā arī to, ka pastāv iespēja mazināt stresu un stimulēt attīstību visu iekļaujošajā laukā ar meditācijas starpniecību, jau 1988. gadā tika izteikta hipotēze: pietiekams skaits indivīdu var radīt labvēlīgus apstākļus paaugstinātai saskaņotībai kolektīvajā apziņā, tādējādi mazinot vardarbību un uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti kopumā (Orme-Johnson, 1988).

Šī hipotēze it kā ir pārbaudīta un apstiprināta vairākkārtīgi. Pirmais pētījums tika publicēts 1988. gadā respektablā zinātniskā žurnālā Journal of Conflict Resolution (Impact Factor: 3,49). Tajā tika mērīta Libānas kara darbība un Libānas iedzīvotāju apmierinātības ar dzīvi rādītāji. Pētījums liecina, ka grupu meditāciju laikā karadarbība samazinājās, savukārt iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītāji palielinājās.

Šobrīd man ir izdevies atrast 2019. gada avotu, kurā teikts, ka kopā ir publicēti 25 pētījumi zinātniskos starptautiski recenzētos (peer-rewied) žurnālos (Gelderloos et al., 2019). Laika resursu dēļ visus neesmu izlasījusi un pārbaudījusi. Tomēr, jāpiemin, ka kritiskai pret šo informāciju man personīgi liek būt fakts, ka – atšķirībā no pirmā pētījuma 1988. gadā – liela daļa no šiem pētījumiem publicēti ne visai augsta ranga zinātniskajos žurnālos, un galvenais ziņas izplatītājs un pētījumu veicējs ir pats TM metodes popularizētājs (Journal of Maharishi Vedic Research Institute). Vienlaikus jāpiemin, ka pret šāda veida idejām un hipotēzēm zinātne kopumā izturas, labākajā gadījumā, ar piesardzību, sliktākajā – ar noliegumu, jo tās balansē uz pseidozinātnes robežas.

Jebkurā gadījumā, tiek lēsts, ka sabiedriska līmeņa izmaiņas šādā veidā iespējams veikt tad, ja sistemātiskā kolektīvā stresa mazināšanā un attīstības stimulēšanā tiek iesaistīts vismaz 1% populācijas.

No manis pašas

Banāli rezumējot, vienkāršojot un vispārinot – ir zināms, ka pastāv visu un visus iekļaujošs kolektīvais lauks, kurā nonāk un akumulējas katra mūsu apzinātā un nepazinātā doma un emocija. Šis lauks ir būtisks ietekmētājs mūsu sociālās realitātes radīšanā. Tāpat ir zināms, ka šim laukam ir iespējams piekļūt caur katra cilvēka individuālo apziņu, un apzināti tajā integrēt jaunu informāciju – caur meditāciju, lūgšanām un citām apzinātības tehnikām un garīgajām praksēm. Tas, kas nav zināms ir – kā šo zināšanu par šo fenomenu esamību nostiprināt zinātniski, matemātiski uzskatāmi. Pagaidām ir tikai hipotēzes, teorijas un pētījumi, kas ļauj izdarīt interpretācijas un secinājumus par to, ka šīs teorijas varētu būt patiesas, tomēr līdz reālam apstiprinājumam zinātne vēl nav tikusi (un tas nav tas pats, kas “nekā tāda nav”).

Mans mērķis nav aicināt visus iesaistīties 30 dienu meditācijas izaicinājumā ar mērķi glābt Ukrainu. Es vienkārši izgaismoju situāciju, darot redzamus atsevišķus faktus, kas ir manā rīcībā – tas ir mans veids, kā, palīdzēt, pirmkārt, sev un, iespējams, vēl kādam esošajā situācijā.

Jā, šī patiesības ir puspārbaudītas. Tās ir hipotēzes un teorijas, kas guvušas apstiprinājumus eksperimentos. Nav un tuvākajā laikā arī nebūs zināms, vai meditējot ir iespējams novērst vai mazināt karu, jo nav iespējams izmērīt notikumus, kuru nav bijis.

Nezinu kā jums – man ar šiem puspierādījumiem pietiek, lai darītu. Krīzes situācijās cilvēki tāpat lūdz Dievu – arī es. Šis ir tieši par to – tikai no cita rakursa. Un augstāk minētais izklāsts liek domāt, ka, iespējams, tas pat varētu palīdzēt. Turklāt, meditācijas un lūgšanas labvēlīgi ietekmē cilvēka psihisko veselību – tas gan ir pārbaudīts un zinātniski apstiprināts fakts, tajā arī TM tehnika (Sedlmeier et al., 2012; Alexander et al., 1991). Līdz ar to pat sliktākais scenārijs ir labs scenārijs, jo ieguvējs ir, ja ne kolektīvs, tad vismaz cilvēks pats.

Noslēdzot

Mana lūgšana, mana meditācija nav uz mieru – tā ir uz labvēlīgāko iespējamo scenāriju esošajos apstākļos visām pusēm. Jā, protams, es esmu Ukrainas pusē – šī ir tā reize, kad patiešām ir jānostājas tikai vienā pusē. Vienlaikus, ar tām zināšanām un izpratni, kas man dota, es arī saprotu, ka miers nav iespējams kādu izslēdzot – ne upuri, ne varmāku. Miera priekšnoteikums ir abu pušu beznosacījuma iekļaušana, tomēr es personīgi varmāku šajā situācijā emocionāli iekļaut nespēju. Tāpēc es meditēju uz to, kam spēju noticēt – uz to, ka ir iespējams ja ne miers, tad ceļš uz to…

Transcendentālās meditācijas (TM) process

TM ir meditācija, kas ietver klusu mantras atkārtošanu 15 līdz 20 minūšu garumā (vai ilgāk). Meditācijas veikšanai nepieciešama klusa, vāji apgaismota telpa bez liekiem trokšņiem un mūzikas. Pirms meditācijas iespējams iedegt sveci, kvēpināt vīraku, difuzēt ēteriskās eļļas, tādējādi piešķirot meditācijas procesam atbilstošu noskaņu.

TM soļi:

1. Apsēdieties ērti krēslā vai uz grīdas. Sēdiet ar taisnu muguru, rokas saliekot klēpī.
2. Aizveriet acis un veiciet dažas dziļas elpas, atslābiniet ķermeni – veltiet tam dažas sekundes līdz minūti laika. Arī turpmāko meditācijas laiku turiet acis aizvērtas.
3. Klusi prātā atkārtojiet savu mantru. Mantra var būt sanskrita skaņa, vai kāds konkrēts vārds vai frāze, afirmācija uz kuru vēlaties koncentrēt savu apziņu.
4. Koncentrējieties uz mantru pilnībā 15 līdz 20 minūtes. Ja izjūtat apjukumu, grūtības sakopot domas, turpiniet koncentrēties uz mantru.
5. Pēc meditācijas atveriet acis. Pasēdiet vēl dažas minūtes, līdz jūtaties gatavs piecelties.

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂

Avoti:

Alexander, C. N., Rainforth, M. V., & Gelderloos, P. (1991). Transcendental meditation, self-actualization, and psychological health: A conceptual overview and statistical meta-analysis. Journal of Social Behavior & Personality, 6(5), 189–248.

Combs, A., Krippner, S. (2008). Collective Consciousness and the Social Brain. Journal of Consciousness Studies, 15(10-11), 264-276.

Courmanopoulos, S. (2015). Jung’s Synchronicity Gains Support from Quantum Physics. Medius International. https://mediusinternational.com

Gelderloos, P., Cavanaugh, K. L., Frid, M. J., & Xue, X. (2019). Warming U.S.- Soviet relations during the Cold War as measured by U.S. presidential statements: Impact of the group practice of the Transcendental Meditation-Sidhi program. Journal of Maharishi Vedic Research Institute, 9, 93-134.

Maharishi Mahesh Yogi (1979). World government news # 11. Rheinweiler, Germany: Maharishi European Research University Press.

Orme-Johnson, D. W., Alexander, C. N., Davies, J. L., Chandler, H. M., & Larimore, W. E. (1988). International Peace Project in the Middle East. Journal of Conflict Resolution, 32(4), 776–812.

Sedlmeier, P., Eberth, J., Schwarz, M., Zimmermann, D., Haarig, F., Jaeger, S., & Kunze, S. (2012). The psychological effects of meditation: A meta-analysis. Psychological Bulletin, 138(6), 1139-1171.

Sinha Clinic. (2022). What are Brainwaves? 

Stapleton, P., Dispenza, J., McGill, S., Sabot, D., Peach, M. & Raynor, D. (2020). Large effects of brief meditation intervention on EEG spectra in meditation novices. IBRO Reports, 9, 290-301.