{"id":2342,"date":"2023-07-14T11:39:18","date_gmt":"2023-07-14T11:39:18","guid":{"rendered":"https:\/\/rth.jzu.mybluehost.me\/website_8880be76\/?p=2342"},"modified":"2024-02-24T13:12:31","modified_gmt":"2024-02-24T13:12:31","slug":"but-normalam-ko-tas-isti-nozime","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/but-normalam-ko-tas-isti-nozime\/","title":{"rendered":"Being normal - what does it really mean?"},"content":{"rendered":"\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Esmu nov\u0113rojusi, ka daudzi cilv\u0113ki ir iek\u0161\u0113j\u0101 spriedz\u0113 par vienu un to pa\u0161u t\u0113mu \u2013 par savu [ne]norm\u0101l\u012bbu. Sav\u0101 psiholo\u0123isk\u0101s konsult\u0113\u0161anas pieredz\u0113 esmu paman\u012bjusi, ka ir virkne klientu, kuri p\u0113c savu probl\u0113mas izkl\u0101st\u012b\u0161anas, gaida psihologa apliecin\u0101jumu tam, ka vi\u0146i nav nenorm\u0101li, ka tas ir norm\u0101li piedz\u012bvot to, ko vi\u0146i piedz\u012bvo (kas, liel\u0101koties, tie\u0161i t\u0101 ar\u012b ir).<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">T\u0101p\u0113c parun\u0101sim par to, ko \u012bsti noz\u012bm\u0113 v\u0101rdi \u201cnorm\u0101ls\u201d, \u201cb\u016bt norm\u0101lam\u201d un \u201catbilst normai\u201d.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Kas ir norma \u2013 no statistikas skatupunkta<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Lai saprastu, kas \u012bsti tiek dom\u0101ts ar v\u0101rdiem \u201cnorma\u201d un \u201cnorm\u0101li\u201d, pirmk\u0101rt, \u0146emsim pal\u012bg\u0101 statistikas skat\u012bjumu, kas m\u016bsu sabiedr\u012bb\u0101 ir galven\u0101 m\u0113raukla, p\u0113c kuras tiek m\u0113r\u012bta cilv\u0113ka un jebk\u0101 cita (laikapst\u0101k\u013cu, satiksmes pl\u016bsmas utt.) atbilst\u012bba normai.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Statistiski normalit\u0101tes j\u0113dziens ir balst\u012bts idej\u0101, ka norm\u0101ls ir tas, kas ir visbie\u017e\u0101k sastopams. Tas ir matem\u0101tisks apr\u0113\u0137ins, ar kura starpniec\u012bbu tiek ieg\u016bta inform\u0101cija par to, kuras m\u0113r\u0101m\u0101s vien\u012bbas da\u017e\u0101du vien\u012bbu kl\u0101st\u0101 (piem\u0113ram, da\u017e\u0101das cilv\u0113ka uzved\u012bbas izpausmes) ir vair\u0101k rakstur\u012bgas konkr\u0113t\u0101 cilv\u0113ku kop\u0101. Attiec\u012bgi &#8211; t\u0101s vien\u012bbas, kuras tiek izskait\u013cotas k\u0101 visbie\u017e\u0101k sastopam\u0101s, tiek uzskat\u012btas par normai atbilsto\u0161\u0101m (\u201cnorm\u0101l\u0101m\u201d), savuk\u0101rt t\u0101s vien\u012bbas, kas ir sastopamas ret\u0101k, tiek uzskat\u012btas par \u0101rpus normas eso\u0161\u0101m (anom\u0101l\u0101m, abnorm\u0101l\u0101m, patolo\u0123isk\u0101m vai, tautas valod\u0101 run\u0101jot, &#8211; \u201cnenorm\u0101l\u0101m\u201d).<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Perfektai norm\u0101lsadal\u012bjuma l\u012bknei ir zvanveida forma, kas dab\u0101 reti sastopama). Ko tas noz\u012bm\u0113? Viegli saprotams un t\u0101p\u0113c bie\u017ei izmantots piem\u0113rs norm\u0101lsadal\u012bjuma j\u0113dziena izpra\u0161anai ir st\u0101sts par cilv\u0113kiem ar da\u017e\u0101diem augumu garumiem. Ja m\u0113s nom\u0113r\u012btu augumu visiem pasaules cilv\u0113kiem, tad ieg\u016btu zvanveida l\u012bkni, kuras vien\u0101 gal\u0101 b\u016btu \u012bsa auguma cilv\u0113ki (sal\u012bdzino\u0161i maza proporcija), pa vidu b\u016btu vid\u0113ja auguma cilv\u0113ki (liel\u0101k\u0101 popul\u0101cijas da\u013ca) un otr\u0101 gal\u0101 b\u016btu gara auguma cilv\u0113ki (ar\u012b sal\u012bdzino\u0161i maza proporcija). K\u0101 vid\u0113jais cilv\u0113ka augums tiek uzskat\u012bts vid\u0113jais aritm\u0113tiskais r\u0101d\u012bt\u0101js (<em>mean<\/em>&nbsp;\u2013 kas, starp citu, ir tikai matem\u0101tisks vid\u0113j\u0101 apr\u0113\u0137ins, nevis bie\u017e\u0101k sastopam\u0101 vien\u012bba (<em>moda<\/em>)). Cilv\u0113ki, kuru augums \u201cgroz\u0101s ap vid\u0113jo\u201d uz vienu vai uz otru pusi, b\u016btu ar norm\u0101lu augumu, savuk\u0101rt, visi p\u0101r\u0113jie &#8211; vair\u0101k vai maz\u0101k \u0101rpus normas.<\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image\"><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/idarto.com\/wp-content\/uploads\/2021\/09\/ID-Art-grupa-2-1024x576.jpg\" alt=\"\" class=\"wp-image-3814\"\/><\/figure>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">T\u0101tad, pirm\u0101 b\u016btisk\u0101 lieta, ko b\u016btu j\u0101saprot: statistiski, matem\u0101tiski par normu tiek uzskat\u012bts viss, kas uzr\u0101da atbilst\u012bbu vair\u0101kumam, tas ir, +\/- atbilst\u012bbu vid\u0113jam aritm\u0113tiskam.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Otr\u0101 b\u016btisk\u0101 lieta, kas j\u0101saprot, ka katram norm\u0101lsadal\u012bjumam ir divi gali. V\u0113l viens vienk\u0101r\u0161s piem\u0113rs. Ja skat\u0101mies uz skol\u0113nu sekm\u0113m, tie, kas m\u0101c\u012bsies viduv\u0113ji, iek\u013causies taj\u0101 amplit\u016bd\u0101, kas tiek defin\u0113ta k\u0101 norma. Savuk\u0101rt, \u0101rpus normas b\u016bs gan nesekm\u012bgie skol\u0113ni, gan izcilie.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Tre\u0161\u0101 b\u016btisk\u0101 lieta. Viss ir spektrs. Jebkuram lielumam (augumam, sekm\u0113m, person\u012bbas iez\u012bmei, psihiska trauc\u0113juma paz\u012bmei) ir grad\u0101cija: no \u012bsa auguma l\u012bdz garam; no slikt\u0101m sekm\u0113m l\u012bdz izcil\u0101m; no v\u0101ji izteiktas rakstura \u012bpa\u0161\u012bbas l\u012bdz spilgti izteiktai rakstura \u012bpa\u0161\u012bbai; no minim\u0101liem saslim\u0161anas simptomiem l\u012bdz izteiktiem.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Ceturt\u0101 b\u016btisk\u0101 lieta. Lai k\u0101du m\u0113r\u012bjumu m\u0113s apskat\u012btu, jebkur\u0101 proces\u0101, r\u012bc\u012bb\u0101, darb\u012bb\u0101 vai paz\u012bm\u0113 b\u016bs personas (notikumi, objekti utt.), kuras statistiski atrad\u012bsies \u0101rpus normas robe\u017e\u0101m jeb b\u016bs \u201cnenorm\u0101las\u201d. Tas ir norm\u0101li. T\u0101 ir matem\u0101tika.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Kas ir norma \u2013 no biolo\u0123ijas (medic\u012bnas) skatupunkta<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Ja skat\u0101mies no biolo\u0123isko procesu viedok\u013ca, tad cilv\u0113ka normalit\u0101ti, norm\u0101lu fizisko funkcion\u0113\u0161anu nosaka pa\u0161i biolo\u0123iskie procesi. Tie biolo\u0123iskie procesi, kas atbilst norm\u0101lsadal\u012bjuma l\u012bknes vidum (visbie\u017e\u0101k sastopamie), defin\u0113 to, kas ir vesel\u012bba, taj\u0101 skait\u0101 psihisk\u0101 vesel\u012bba. Savuk\u0101rt, tie procesi, kas ir \u0101rpus normas, tiek uzskat\u012bti par patolo\u0123iskiem un signaliz\u0113 par saslim\u0161anas iesp\u0113jam\u012bbu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Tom\u0113r ir k\u0101da probl\u0113ma ar \u0161\u012b krit\u0113rija pielieto\u0161anu. Cilv\u0113kiem, protams, grib\u0113tos dom\u0101t, ka visu esam izp\u0113t\u012bju\u0161i un piln\u012bb\u0101 saprotam cilv\u0113ka biolo\u0123isko funkcion\u0113\u0161anu, tom\u0113r tas nav pat tuvu paties\u012bbai.&nbsp; Zin\u0101tnes izpratne par cilv\u0113ka biolo\u0123isko funkcion\u0113\u0161anu joproj\u0101m ir nepiln\u012bga. V\u0113sture r\u0101da, ka da\u017e\u0101di biolo\u0123iskie procesi bie\u017ei vien tiek k\u013c\u016bdaini interpret\u0113ti k\u0101 patolo\u0123iski. K\u0101 piem\u0113rus var min\u0113t v\u0113sturisko skat\u012bjumu uz homoseksualit\u0101ti, transcendentu apzi\u0146as st\u0101vok\u013cu piedz\u012bvo\u0161anu u.c.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Kas ir norma \u2013 no soci\u0101l\u0101 un kult\u016bras skatupunkta<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Raugoties no soci\u0101l\u0101s un kult\u016bras izpratnes prizmas, par norm\u0101lu tiek uzskat\u012bts tas, ko liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku uzskata par pie\u0146emamu, atbilsto\u0161u mor\u0101lei, \u0113tikai, adekv\u0101tai uzved\u012bbai, sevis izpausmei utt. Kult\u016bras defin\u0113t\u0101s normas ir subjekt\u012bvas, t\u0101s ir k\u0101 kolekt\u012bva vieno\u0161an\u0101s par vien\u0101diem noteikumiem. Par normu tiek uzskat\u012bts vair\u0101kuma viedoklis. Turkl\u0101t, \u0161o normas izpratni bie\u017ei vien ietekm\u0113 v\u0113sture, da\u017e\u0101di notikumi un procesi, ar kuriem saskaras sabiedr\u012bba. Da\u017e\u0101d\u0101s soci\u0101laj\u0101s vid\u0113s un kult\u016br\u0101s ir at\u0161\u0137ir\u012bgas izpratnes par to, kas ir \u201cnorm\u0101li\u201d un kas nav. T\u0101 ir tikai subjekt\u012bva interpret\u0101cija kolekt\u012bv\u0101 l\u012bmen\u012b.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Kas \u012bsti ir norma?<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Rezum\u0113jot &#8211; v\u0101rdi \u201cneatbilsto\u0161s normai\u201d ne vienm\u0113r noz\u012bm\u0113 to pa\u0161u, ko \u201cnenorm\u0101ls\u201d. Visbie\u017e\u0101k tas noz\u012bm\u0113 \u201cneatbilsto\u0161s vair\u0101kumam konkr\u0113t\u0101 cilv\u0113ku grup\u0101\u201d, neko citu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">V\u0101rds \u201cnorm\u0101ls\u201d NAV anton\u012bms v\u0101rdam \u201cnenorm\u0101ls\u201d (ar to saprotot \u201ctraks\u201d, \u201cjucis\u201d vai \u201cfiziski vai gar\u012bgi slims\u201d, vai jebk\u0101d\u0101 cit\u0101 veid\u0101 \u201cnerikt\u012bgs\u201d). J\u0113dziena \u201cnorm\u0101ls\u201d anton\u012bmi ir \u201canom\u0101ls\u201d, \u201cabnorm\u0101ls\u201d un \u201cpatolo\u0123isks\u201d. No tiem \u2013 \u201canom\u0101ls\u201d noz\u012bm\u0113 \u201creti sastopams\u201d, \u201cabnorm\u0101ls\u201d apz\u012bm\u0113 \u201car b\u016btisku novirzi no vid\u0113j\u0101\u201d un \u201cpatolo\u0123isks\u201d tiek saprasts k\u0101 \u201csaist\u012bts ar fizisku vai psihisku saslim\u0161anu\u201d.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Kad b\u016b\u0161ana \u0101rpus normas tiek uztverta \u201cnorm\u0101li\u201d?<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Ja skat\u0101mies uz normas j\u0113dzienu no psiholo\u0123ijas skatupunkta, tad ir virkne gad\u012bjumu, kad tie\u0161i b\u016b\u0161ana \u0101rpus normas, nevis iek\u013cau\u0161an\u0101s taj\u0101, tiek uztverta k\u0101 kaut kas \u201clabs\u201d un \u201cpozit\u012bvs\u201d. Piem\u0113ram, tie\u0161i b\u016b\u0161ana \u0101rpus normas veido m\u016bsu person\u012bbas iez\u012bmju bu\u0137eti. Kaut ko, kas ir rakstur\u012bgs tie\u0161i mums, kaut ko, kas defin\u0113 m\u016bsu individualit\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Lab\u0101kai izpratnei \u0146em\u0161u talk\u0101 Latvijas Person\u012bbas aptaujas&nbsp;(<em>Perepjolkina<\/em>, 2013)&nbsp;rezult\u0101tu interpret\u0101ciju. Kad cilv\u0113ks aizpilda \u0161o testu (ar m\u0113r\u0137i noskaidrot, kuras person\u012bbas iez\u012bmes vi\u0146am ir rakstur\u012bgas), rezult\u0101tu apstr\u0101de un interpret\u0101cija notiek, sal\u012bdzinot konkr\u0113t\u0101 cilv\u0113ka atbildes ar vair\u0101kuma matem\u0101tiskajiem datiem. Tie\u0161i t\u0101s iez\u012bmes, kur\u0101s konkr\u0113tais cilv\u0113ks uzr\u0101da b\u016b\u0161anu \u0101rpus normas (\u201cnenorm\u0101l\u012bbu\u201d), ir t\u0101s iez\u012bmes, kas at\u0161\u0137ir \u0161o cilv\u0113ku no citiem. L\u012bdz ar to, \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 tie\u0161i b\u016b\u0161ana \u0101rpus normas defin\u0113 cilv\u0113ka person\u012bbas unikalit\u0101ti, specifiku, at\u0161\u0137ir vi\u0146u no vair\u0101kuma.<\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image\"><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/idarto.com\/wp-content\/uploads\/2021\/09\/ID-Art-grupa-3-1024x576.jpg\" alt=\"\" class=\"wp-image-3815\"\/><figcaption class=\"wp-element-caption\">\u0160aj\u0101 piem\u0113r\u0101 divas person\u012bbas iez\u012bmes cilv\u0113kam ir iev\u0113rojami izteikt\u0101kas, nek\u0101 liel\u0101kajai da\u013cai cilv\u0113ku &#8211; atv\u0113rt\u012bba pieredzei un apzin\u012bgums. P\u0101r\u0113j\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas vair\u0101k vai maz\u0101k iek\u013caujas norm\u0101, t\u0101tad, ir pusl\u012bdz tikpat izteiktas, k\u0101 liel\u0101kajai da\u013cai cilv\u0113ku &#8211; ar tendenci uz vienu vai otru pusi.<\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Reiz\u0113 sa\u0146emam un zaud\u0113jam<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Skatoties uz \u0161\u012bm person\u012bbas iez\u012bmju skal\u0101m iepriek\u0161 min\u0113taj\u0101 piem\u0113r\u0101, redzams ne vien tas, ka \u201cviss ir spektrs\u201d, bet ar\u012b v\u0113l k\u0101da nianse. Tas, ka katram kokam ir divi gali. Respekt\u012bvi, atrodoties vien\u0101 spektra gal\u0101, m\u0113s vienlaikus nevaram atrasties ar\u012b otr\u0101. Piem\u0113ram, m\u0113s nevaram vien\u0101 un taj\u0101 pa\u0161\u0101 mirkl\u012b b\u016bt gan introverti, gan ekstraverti. L\u012bdz ar to, lai kur m\u0113s b\u016btu un lai k\u0101da person\u012bbas iez\u012bme mums piemistu, m\u0113s vienlaikus gan nosac\u012bti ieg\u016bstam, gan zaud\u0113jam. Ieg\u016bstot ekstraversiju (komunikabilit\u0101ti, sabiedriskumu, dz\u012bvesprieku, avant\u016brismu), m\u0113s zaud\u0113jam introversiju (emocion\u0101lu rezerv\u0113t\u012bbu, attur\u012bbu saskarsm\u0113, tendenci uz pa\u0161reflekciju) un otr\u0101di.&nbsp;M\u0113s nevaram atrasties abos polos vien\u0101 un taj\u0101 pa\u0161\u0101 br\u012bd\u012b. M\u0113s varam b\u016bt vair\u0101k ekstraverti vien\u0101 situ\u0101cij\u0101 un vair\u0101k introverti cit\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Skatoties no \u0161\u0101das prizmas, v\u0113los akcent\u0113t, ka da\u017ek\u0101rt, kaut k\u0101 nosac\u012bts zaud\u0113jums ir sava veida cena, ko maks\u0101jam par to, ko ieg\u016bstam Par savu at\u0161\u0137ir\u012bbu, kas da\u017ek\u0101rt pak\u0101rto vien mums piem\u012bto\u0161us talantus un sp\u0113jas. Par savu unikalit\u0101ti.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">K\u0101 spilgtu piem\u0113ru \u0161eit v\u0113los min\u0113t kaut ko, kas m\u016bsu dom\u0101\u0161anas platuma gr\u0101dos tiek uzskat\u012bts par patolo\u0123isku, t\u0101tad, piln\u012bgi noteikti \u0101rpus normas eso\u0161u. Piem\u0113ram, \u0161izotipiskas person\u012bbas iez\u012bmes, \u0161izotipiski trauc\u0113jumi un \u0161izofr\u0113nija no medic\u012bnas skatupunkta tiek likti patolo\u0123ijas grozi\u0146\u0101. Tom\u0113r ir p\u0113t\u012bjumi, kas liecina, ka cilv\u0113kiem, kuriem \u0161\u012bs patolo\u0123ijas jeb novirzes no normas ir rakstur\u012bgas, piem\u012bt izteikt\u0101ks rado\u0161ums un m\u0101kslinieciskums&nbsp;(<em>Acar, Chen, Cayirdag<\/em>, 2018;&nbsp;<em>Vellante et al.<\/em>, 2018), t\u0101tad \u2013 talanti. Turkl\u0101t, paradokss ar\u012b taj\u0101, ka \u0161izotipijai rakstur\u012bg\u0101s d\u012bvain\u0101s p\u0101rliec\u012bbas, pieredzes un uztveres d\u012bvain\u012bbas, kas tiek uzskat\u012btas par patolo\u0123isk\u0101m, vienlaikus ir saist\u012btas ar\u012b ar cilv\u0113ka ment\u0101lo vesel\u012bbu&nbsp;(<em>Lifshitza et al.<\/em>, 2019;&nbsp;<em>McCreery &amp; Claridge<\/em>, 2002).&nbsp;Par \u0161o paradoksu ir izteikta \u0161\u0101da versija. Tas, k\u0101 m\u0113s subjekt\u012bvi interpret\u0113jam to, kad pieredzam kaut ko p\u0101rdabisku, ir saist\u012bts ar to, kas notiek ar m\u016bsu psihisko vesel\u012bbu (<em>Goulding<\/em>, 2005). T\u0101tad, ja m\u0113s kaut k\u0101 p\u0101rdabiska, ma\u0123iska, d\u012bvaina, joc\u012bga pieredz\u0113\u0161anu priek\u0161 sevis tulkojam k\u0101 kaut ko labu un pozit\u012bvu, m\u016bsu psihisk\u0101 vesel\u012bba tikai ieg\u016bst. Un otr\u0101di, ja tulkojam to, k\u0101 ka kaut ko negat\u012bvu, psihisk\u0101 vesel\u012bba zaud\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Normas izpratne main\u0101s&nbsp;<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">V\u0113l viena b\u016btiska nianse, ka normas izpratne main\u0101s, un main\u0101s past\u0101v\u012bgi. Tas, kas bija norm\u0101li pirms laika, \u0161odien t\u0101 vairs nav, un tas, kas ir norm\u0101li \u0161odien, p\u0113c laika vairs neb\u016bs norma. Tas ir norm\u0101li, un to var attiecin\u0101t gan uz soci\u0101laj\u0101m un kult\u016bras norm\u0101m, gan uz biolo\u0123ijas, gan uz person\u012bgaj\u0101m norm\u0101m, ko subjekt\u012bvi izdom\u0101jam priek\u0161 sevis pa\u0161i.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Da\u017ei ilustrat\u012bvi piem\u0113ri uzskatam:<\/p>\n\n\n\n<ul class=\"wp-block-list\">\n<li>Latvijas teritorij\u0101 zemniekiem uzv\u0101rdi tika \u201ciedoti\u201d tikai 19. gadsimta s\u0101kum\u0101;<\/li>\n\n\n\n<li>sievietes ties\u012bbas balsot ieguva tikai 20. gadsimta s\u0101kum\u0101;<\/li>\n\n\n\n<li>homoseksualit\u0101te no psihisko saslim\u0161anu klasifikatora (DSM) tika iz\u0146emta tikai&nbsp;1973. gad\u0101;<\/li>\n\n\n\n<li>pirms 10 gadiem restor\u0101nos v\u0113l nebija ve\u0123et\u0101r\u0101s \u0113dienkartes un &#8220;Rimi&#8221; nevar\u0113ja nopirkt produktus ar eko mar\u0137\u0113juma z\u012bmi;<\/li>\n\n\n\n<li>pirms 2020. gada liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 pasaules valstu nebija norm\u0101li staig\u0101t pa ielu sejas mask\u0101.<\/li>\n<\/ul>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>B\u016b\u0161ana \u0101rpus normas defin\u0113 to, kas m\u0113s esam<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Ko es v\u0113los ar \u0161o visu pateikt? Ja ir kaut kas, ko esmu patie\u0161\u0101m sapratusi 5 gadu psiholo\u0123ijas studiju laik\u0101, tad tas ir \u2013 nav t\u0101da \u201cnorm\u0101ls\u201d vai \u201cnenorm\u0101ls\u201d. Ir tikai t\u0101, k\u0101 ir. Tie\u0161i b\u016b\u0161ana \u0101rpus normas, rada m\u016bsos t\u0101s unikalit\u0101tes un \u012bpatn\u012bbas, kas m\u016bs padara individu\u0101lus un at\u0161\u0137ir\u012bgus citu no cita (nevaru uzsv\u0113rt to v\u0113l vair\u0101k!!!).&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">To, kas ir norma un norm\u0101li defin\u0113 pa\u0161i cilv\u0113ki, sabiedr\u012bba. T\u0101tad, jebkuru normu cilv\u0113ki, sabiedr\u012bba var ar\u012b p\u0101rdefin\u0113t. Tas notiek nep\u0101rtraukti. Ir tikai norm\u0101li main\u012bt normas un p\u0101rdom\u0101t par to, kas ir norm\u0101li un kas nav.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>K\u0101p\u0113c man ir b\u016btiski \u0161o uzrakst\u012bt, izst\u0101st\u012bt citiem<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Glu\u017ei vienk\u0101r\u0161i ar\u012b es pati ilgu laiku esmu bijusi \u0161o cilv\u0113ku skait\u0101, kuri ap\u0161auba savu norm\u0101l\u012bbu, un tie\u0161i normas j\u0113dziena izpra\u0161ana mani beidzot atbr\u012bvoja no iek\u0161\u0113j\u0101s spriedzes un sasp\u012bl\u0113juma. \u0160\u012b izpratne man emocion\u0101li iedeva at\u013cauju neatbilst normai un saprast, ka ar to viss ir k\u0101rt\u012bb\u0101. T\u0101 mani atbr\u012bvoja ar\u012b no tiek\u0161an\u0101s b\u016bt norm\u0101lai. Iesp\u0113jams, izst\u0101stot savu redz\u0113jumu v\u0113l k\u0101dam, es varu ar to pal\u012bdz\u0113t atspriegot l\u012bdz\u012bgas izj\u016btas.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Es daudz\u0101s jom\u0101s neatbilstu normai, to esmu paman\u012bjusi jau sen. Esmu <em>f***ing<\/em> d\u012bvaina. Tas t\u0101 ir un vienm\u0113r ir bijis. Piem\u0113ram, vienm\u0113r esmu br\u012bn\u012bjusies par vair\u0101kuma sniegtaj\u0101m atbild\u0113m, lasot soci\u0101lo aptauju rezult\u0101tus, un dom\u0101jusi: \u201ckur\u0161 visp\u0101r t\u0101 dom\u0101!?\u201d. J\u0101, no vienas puses tas apgr\u016btina manu iek\u013cau\u0161anos sabiedr\u012bb\u0101, sp\u0113ju socializ\u0113ties, kas padara manu dz\u012bvi diezgan vientu\u013cu. Tom\u0113r, no otras puses \u2013 tas man dod sp\u0113ju dom\u0101t cit\u0101d\u0101k, redz\u0113t at\u0161\u0137ir\u012bgi no vair\u0101kuma un n\u0101kt klaj\u0101 ar ori\u0123in\u0101l\u0101m idej\u0101m un risin\u0101jumiem.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Caur normas j\u0113dziena izpra\u0161anu, es apjautu, ka probl\u0113ma nav man\u0101 d\u012bvain\u012bb\u0101, bet gan taj\u0101, ka sabiedr\u012bb\u0101 tiek kultiv\u0113ta ideja, ka ir j\u0101atbilst normai. Par neiek\u013cau\u0161anos norm\u0101 tiek rad\u012bts priek\u0161stats, ka tas ir slikti, lai gan \u0161\u012b priek\u0161tata pamat\u0101 liel\u0101koties ir izpratnes tr\u016bkums par v\u0101rdiem, kurus izmantojam. Turkl\u0101t, bie\u017ei nedom\u0101jot par sek\u0101m, ko \u0161ie v\u0101rdi rada.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Idejas, kuras kultiv\u0113jam<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Interesanti, ka vienlaikus sabiedr\u012bb\u0101 tiek kultiv\u0113ta ar\u012b ideja, ka cilv\u0113kam k\u0101d\u0101 dz\u012bves jom\u0101 ir j\u0101sasniedz izcil\u012bba, j\u0101g\u016bst pan\u0101kumi. K\u0101p\u0113c interesanti? Jo izcil\u012bba nav norma. Iek\u0101pt izcil\u012bb\u0101, ar to saprotot &#8211; vair\u0101kuma p\u0101rsp\u0113\u0161anu, noz\u012bm\u0113 izk\u0101pt no normas. Matem\u0101tiski nav iesp\u0113jams vienlaikus b\u016bt izcilam un iek\u013cauties norm\u0101. Jebkur\u0161 k\u0101d\u0101 jom\u0101 izcils cilv\u0113ks, vai tas b\u016btu profesion\u0101ls sportists, pasaulslavens m\u016bzi\u0137is, modes dizaineris, rakstnieks, elektroin\u017eenieris, fitnesa treneris, politi\u0137is vai jebkas cits \u2013 neiek\u013caujas norm\u0101. Neatbilst vair\u0101kumam, un tie\u0161i tas vi\u0146u padara izcilu. Tie\u0161i tas vi\u0146u padara at\u0161\u0137ir\u012bgu un spilgtu vair\u0101kuma ac\u012bs.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Visi etaloni, uz kuriem tiecamies, t\u0101 nav norma. Piem\u0113ram: skaists pludmales augums; gl\u012bti, p\u0113r\u013cu balti zobi; t\u0101 izcil\u0101 jogas poza, kur\u0101 tik \u013coti grib\u0101s nost\u0101ties; sp\u0113ja perfekti mened\u017e\u0113t savu laiku; dzied\u0101\u0161ana tik t\u012br\u0101 bals\u012b k\u0101 e\u0146\u0123elim; perfekti iestr\u0101d\u0101ta r\u012bta rut\u012bna; \u0123imene, kur\u0101 visi saprotas no pusv\u0101rda; ikdiena, kuru pavad\u0101m, izj\u016btot iek\u0161\u0113ju piepild\u012bjumu, pateic\u012bbu un m\u012blest\u012bbu&#8230; Ja tas b\u016btu norm\u0101li, liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku tam jau atbilstu, jau b\u016btu tur. Skaties, k\u0101 gribi \u2013 sabiedr\u012bb\u0101 tiek populariz\u0113ts \u201cnenorm\u0101la\u201d cilv\u0113ka t\u0113ls un vienlaikus tiek piepras\u012bta norm\u0101l\u012bba.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Man person\u012bgi rodas izbr\u012bns par to, ja m\u0113s visi (es tie\u0161\u0101m ticu, ka visi) tiecamies b\u016bt autentiski, b\u016bt pa\u0161i, unik\u0101li, t\u0101di, kuri izpau\u017e un att\u012bsta tikai sev piem\u012bto\u0161us talantus un sp\u0113jas (ar\u012b \u0161\u012b ideja tiek sabiedr\u012bb\u0101 kultiv\u0113ta), tad k\u0101p\u0113c m\u016bs tik \u013coti satrauc \u0161is jaut\u0101jums: \u201cvai es esmu norm\u0101ls\u201d?&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">K\u0101p\u0113c m\u016bs tas visp\u0101r uztrauc, ja norm\u0101l\u012bba p\u0113c savas j\u0113gas un b\u016bt\u012bbas ir pretrun\u0101 ar ideju par cilv\u0113ku k\u0101 unik\u0101lu b\u016btni? B\u016bt norm\u0101lam jeb atbilst normai un izpaust savu individualit\u0101ti ir divas da\u017e\u0101das lietas. Tas nav savienojams \u2013 b\u016bt viduv\u0113jam un unik\u0101lam reiz\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">J\u0101, protams, ir ar\u012b mon\u0113tas otra puse \u2013 norm\u0101lsadal\u012bjuma l\u012bknes otrs gals. Tas, uz ko m\u0113s piln\u012bgi noteikti netiecamies, tas, ko labpr\u0101t redz\u0113tu k\u0101 neeksist\u0113jo\u0161u. Ko m\u0113s labpr\u0101t izsl\u0113gtu un aizmirstu pavisam. Tas, kur nev\u0113lamies nok\u013c\u016bt un kur nok\u013c\u016bt ir slikti. Otraj\u0101 l\u012bknes pus\u0113 ir tie \u201csliktie\u201d, \u201cmelnie\u201d, \u201cslimie\u201d, \u201cv\u0101jie\u201d, \u201cnesp\u0113j\u012bgie\u201d, kuri b\u016btu \u201cj\u0101normaliz\u0113\u201d, \u201cj\u0101\u0101rst\u0113\u201d, \u201cj\u0101gl\u0101bj no bedres\u201d. Nav svar\u012bgi, vai run\u0101jam \u0161eit par cilv\u0113kiem, objektiem, notikumiem vai jebko citu.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Interesanti, ka \u0161o norm\u0101lsadal\u012bjuma l\u012bknes pusi m\u0113s noteikti neuztveram k\u0101 normu, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no izcil\u012bbas, kas ir tie\u0161i t\u0101ds pats norm\u0101lsadal\u012bjuma l\u012bknes viens gals, un kuru m\u0113s k\u013c\u016bdaini m\u0113dzam tulkot k\u0101 kaut ko \u201cnorm\u0101lu\u201d.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Manupr\u0101t, jaut\u0101jums nekad nav par to, k\u0101 padar\u012bt vai p\u0101rtais\u012bt sevi jeb citus \u201csliktos\u201d par norm\u0101liem, bet gan par to, k\u0101 iesp\u0113jami kvalitat\u012bvi sadz\u012bvot sev\u012b un citos ar to, kas past\u0101v. Par to, k\u0101 izsp\u0113l\u0113t mums iedal\u012bt\u0101s k\u0101rtis sav\u0101 lab\u0101, g\u016bt resursu. Ja p\u0101rst\u0101jam b\u016bt situ\u0101cijas upuri, resursu var ieg\u016bt no visa, ko piedz\u012bvojam.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Aicin\u0101jums b\u016bt \u201cnenorm\u0101liem\u201d<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Ja vien j\u016bs zin\u0101tu, cik \u013coti es ilgojos p\u0113c sabiedr\u012bbas, kas ir maz\u0101k &#8220;norm\u0101la&#8221;. P\u0113c normu p\u0101rdefin\u0113\u0161anas (atkal un atkal, un atkal). P\u0113c ie\u0161anas pla\u0161um\u0101 un dzi\u013cum\u0101. P\u0113c telpas un elpas \u201cnenorm\u0101l\u012bbai\u201d. P\u0113c autentiskuma. Dabiskuma. Unikalit\u0101tes. Individualit\u0101tes.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">J\u0101, zinu, neviens cits k\u0101 vien es pati to manis v\u0113l\u0113to \u201cnenorm\u0101l\u012bbu\u201d neievies\u012bs. Cilv\u0113ki seko citu cilv\u0113ku piem\u0113ram, t\u0101p\u0113c vien\u012bgais veids k\u0101 main\u012bt past\u0101vo\u0161\u0101s normas, ir s\u0101kt izpaust savu \u201cnenorm\u0101l\u012bbu\u201d. Jo vair\u0101k cilv\u0113ku b\u016bs \u0101rpus normas, jo vair\u0101k normas izpratne main\u012bsies. V\u0113lies main\u012bt pasauli? Maini normas izpratni! Maini savu dom\u0101\u0161anu, savu uzved\u012bbu, savu r\u012bc\u012bbu! Esi unik\u0101ls, autentisks, individu\u0101ls! Esi \u201cnenorm\u0101ls!\u201d&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Norm\u0101l\u012bba ir viduv\u0113j\u012bba. B\u016bt norm\u0101lam noz\u012bm\u0113 b\u016bt tipiskam, pel\u0113kam, t\u0101dam, kur\u0161 neizce\u013cas uz vair\u0101kuma fona. \u201cNenorm\u0101l\u012bba\u201d ir cena, ko m\u0113s maks\u0101jam par savu cit\u0101d\u012bbu. Visas m\u016bsu nepiln\u012bbas un at\u0161\u0137ir\u012bbas dara m\u016bs perfektus. Visas m\u016bsu \u201cnenorm\u0101l\u012bbas\u201d veido m\u016bsu unikalit\u0101ti. T\u0101s veido m\u016bs par to, kas esam.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><\/p>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-columns is-layout-flex wp-container-core-columns-is-layout-8f761849 wp-block-columns-is-layout-flex\">\n<div class=\"wp-block-column is-vertically-aligned-center is-layout-flow wp-block-column-is-layout-flow\" style=\"flex-basis:33.33%\"><div class=\"wp-block-image\">\n<figure class=\"aligncenter size-full is-resized\"><a href=\"https:\/\/www.buymeacoffee.com\/daigakatrina\" target=\"_blank\" rel=\"noreferrer noopener\"><img fetchpriority=\"high\" decoding=\"async\" width=\"966\" height=\"271\" src=\"https:\/\/daigakatrina.com\/wp-content\/uploads\/2023\/11\/buy_me_a_coffee.png\" alt=\"buy me a coffee\" class=\"wp-image-4311\" style=\"object-fit:contain;width:210px;height:64px\" title=\"\" srcset=\"https:\/\/daigakatrina.com\/wp-content\/uploads\/2023\/11\/buy_me_a_coffee.png 966w, https:\/\/daigakatrina.com\/wp-content\/uploads\/2023\/11\/buy_me_a_coffee-300x84.png 300w, https:\/\/daigakatrina.com\/wp-content\/uploads\/2023\/11\/buy_me_a_coffee-768x215.png 768w, https:\/\/daigakatrina.com\/wp-content\/uploads\/2023\/11\/buy_me_a_coffee-18x5.png 18w\" sizes=\"(max-width: 966px) 100vw, 966px\" \/><\/a><\/figure>\n<\/div><\/div>\n\n\n\n<div class=\"wp-block-column is-layout-flow wp-block-column-is-layout-flow\" style=\"flex-basis:67%\">\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><em>\u0160is bezmaksas saturs ir tapis man\u0101 br\u012bvaj\u0101 laik\u0101 bez darba samaksas. Ja man\u0101 veikum\u0101 saskat\u0101t v\u0113rt\u012bbu, priec\u0101\u0161os par kafijas uzsauk\u0161anu! T\u0101 ir k\u0101 dzinulis jauna satura veido\u0161an\u0101!<\/em> \ud83d\ude42<\/p>\n<\/div>\n<\/div>\n\n\n\n<hr class=\"wp-block-separator has-alpha-channel-opacity\"\/>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><strong>Avoti:<\/strong><br><br>Acar, S., Chen, X., Cayirdag, N. (2018). Schizophrenia and creativity: A meta-analytic review,\u00a0<em>Schizophrenia<\/em>\u00a0<em>Research<\/em>, 195, 23-31.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Goulding, A., (2005). Healthy schizotypy in a population of paranormal believers and experients,&nbsp;<em>Personality and Individual Differences,<\/em>&nbsp;<em>38<\/em>(5),1069-1083.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Lifshitza, M., van Elkc, M., &amp; uhrmann, T. M. (2019). Absorption and spiritual experience: A review of evidence and potential mechanisms,&nbsp;<em>Consciousness and Cognition, 73<\/em>, 102760.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">McCreery, C. &amp; Claridge, G. (2002). Healthy schizotypy: The case of out-of-the-body experiences.&nbsp;<em>Personality and Individual Differences, 32<\/em>(1), 141\u2013154.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Perepjolkina, V., Re\u0146\u0123e, V. (2013). Latvijas Person\u012bbas aptauja (LPA-v3). Testa rokasgr\u0101mata,&nbsp;<em>Latvijas<\/em>&nbsp;<em>Universit\u0101te<\/em>.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Vellante, F., Sarchione, F., Ebisch, S.J.H., Salone, A., Orsolini, L, Marini, S., Valchera, A.,&nbsp; Fornaro, M., Carano, A., Iasevoli, F., Martinotti, G, De Berardis, D., Di Giannantonio, M. (2018). Creativity and psychiatric illness: A functional perspective beyond chaos,&nbsp;<em>Progress in Neuro-Psychopharmacology and Biological Psychiatry<\/em>, 80, 91-100.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Esmu nov\u0113rojusi, ka daudzi cilv\u0113ki ir iek\u0161\u0113j\u0101 spriedz\u0113 par vienu un to pa\u0161u t\u0113mu \u2013 par savu [ne]norm\u0101l\u012bbu. Sav\u0101 psiholo\u0123isk\u0101s [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":2343,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_links_to":"","_links_to_target":""},"categories":[1],"tags":[35,34],"class_list":["post-2342","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-identitate","tag-es-izjuta","tag-identitate"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2342","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2342"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2342\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4322,"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2342\/revisions\/4322"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2343"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2342"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2342"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/daigakatrina.com\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2342"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}