Garīgā atmošanās – no psihopatoloģijas skatpunkta

Patlaban sabiedrībā ir vērojams masveida intereses pieaugums par dažādu mainītu apziņas stāvokļu “ķeršanu” – šamanistiskajos rituālos #ayahuasca, lietojot psihoaktīvās vielas #magicmushrooms, intensīvas elpošanas praksēs, nodarbojoties ar meditācijām un cita veida garīgajām un citām praksēm. 

Tie, kas pamēģinājuši, vēsta par pēkšņu transformāciju, nokļūšanu pie sevis, dabas un Dieva. Arī uzņēmējdarbības nozare neslinko – ar skaļiem mārketinga saukļiem tiek vēstīts, ka šīs pieredzes var cilvēkam sniegt ilgi gaidīto dzīves piepildījumu, jēgu, laimi, iekšējo harmoniju, pietuvošanos garīgajām vērtībām un citas viscaur pozitīvas ietekmes. 

Un daļā gadījumu tas tik tiešām atbilst patiesībai – transcendenti (mainīti, paplašināti) apziņas stāvokļi (saukti arī par garīgo atmošanos, apgaismības pieredzi, garīgo pieredzi u.c. vārdos) ir daļa no garīgās izaugsmes, un to piedzīvošanas ietekmē cilvēkā var sākt notikt iekšēji transformatīvi procesi, kā rezultātā cilvēks kļūst harmoniskāks, pieņemošāks un mīlošāks pret sevi un pasauli, un, jā, dažkārt arī pievēršas garīgumam.

Tomēr psiholoģijā šīs pieredzes netiek vērtētas tik viennozīmīgi, kā vēsta mūsdienu reklāmas saukļi. Jā, ir pētījumi, kas apstiprina šo pieredžu labvēlīgo ietekmi uz cilvēka psihisko veselību. Tomēr ir arī pētījumi, kas apstiprina pretējo – saistību ar psihisku saslimšanu un riskiem psihiskajai veselībai, kas var būt iznākums bezatbildīgai eksperimentēšanai ar paplašinātu apziņas stāvokļu “ķeršanu”.

Šajā rakstā vairāk par otru monētas pusi – par garīgumu un garīgās atmošanās pieredzēm psihopatoģijas kontekstā. Lasot starp rindām var daļēji iegūt arī atbildi uz jautājumu – kāpēc piedzīvojot paplašinātus apziņas stāvokļus mums rodas domas par to, ka “jūkam prātā”.

Reliģiska vai garīga problēma (Religious or Spiritual Problem)

Amerikas Psihiatru asociācijas Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā (DSM-V) ir iekļauta diagnoze ar numuru V62.89 (Z65.8), kuru var piemērot cilvēkiem, kuru sūdzību centrā ir reliģiska vai garīga satura jautājumi. Respektīvi – psihiatrijā spilgtas (ārpus normas esošas) cilvēka izpausmes ar reliģisku un garīgu saturu tiek uzskatītas par psihisku saslimšanu. Tiesa, diagnozes pazīmes aprakstītas ļoti aptuveni un ieraksts klasifikatorā veikts ļoti nomaļā DSM vietā (sociālu un politisku iemeslu dēļ; arī tādēļ, ka reliģija un garīgums dažkārt ir būtisks elements psihisku saslimšanu pārvarēšanā; un arī tādēļ, ka dažādas garīguma dimensijas pētījumos uzrāda pozitīvu saistību ar cilvēka psihisko veselību). Tomēr fakts kā tāds pastāv – reliģiska un garīga satura pieredzes mēdz būt raksturīgas arī cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām. Vienvārd’ sakot – situācija sareģžģīta.

Mistiskā pieredze (mystical experience)

Viens no psihiskajiem stāvokļiem, uz ko var tikt attiecināta iepriekš minētā diagnoze ir mistiskā pieredze un citi intensīvi paplašināti apziņas stāvokļi. Mistiskā pieredze pēc savas būtības ir pozitīvu emociju piepildīts notikums (ierosināms ar garīgo prakšu starpniecību, psihoaktīvo vielu lietošanu, elpošanas tehnikām u.c. veidos). To raksturo pārņemošas, ārkārtīgi spēcīgi izjustas pozitīvas emocijas – prieka, laimes, beznosacījuma mīlestības izjūta; izūta, ka viss eksistējošais ir viens vesels jeb vienotība ar Visumu; ka visam, kas pastāv, piemīt apziņa, ka viss ir dzīvs, perfekts un iepriekš noteikts. Cilvēkam var būt izjūta, ka viņš sastopas ar visu iekļaujošu spēku, ar visu zinošu, augstāku avotu (ko daudzi izvēlas interpretēt kā Dievu). 

Skan skaisti, tomēr – ja no patoloģijas prizmas, tad mistiskās pieredzes izpausmes un norise bieži vien ir līdzīga psihozei jeb psihotiskai epizodei – ar saslimšanu (pamatā šizofrērniju) saistītam uzplaiksnījumam, kura laikā cilvēks zaudē kontaktu ar realitāti. 

Pēdējos gados zinātnē mēģina nošķirt mistisko pieredzi un psihozi kā divus dažādus psihes stāvokļus, vai arī (otra toerija) aktualizēt to, ka – ja arī pieredze ir viena un tā pati, tad daļā gadījumu cilvēki spēj pieredzi veiksmīgi integrēt bez psihiatriskas iejaukšanās, un tā pat var nākt par labu cilvēka psihiskajai veselībai.  

Garīgā krīze (spiritual emergency)

Viens no psihiskajiem stāvokļiem, uz ko visbiežāk tiek attiecināta reliģiskas vai garīgas problēmas diagnoze ir garīgā krīze – kas var izrietēt no grūtībām pārstrādāt jeb integrēt intensīvus paplašinātus apziņas stāvokļus (kuru skaitā arī mistiskā pieredze). 

Garīgā krīze ir psihes stāvoklis, kas cilvēkam var parādīties situācijās pēc pēkšņas garīgas atmošanās (piemēram, spontānas), kura cilvēkam kļūst traumatiska un tādējādi ierosina psiholoģiskas krīzes stāvokli. Garīgā krīze no citiem psihosociālā stresa apstākļiem atšķiras ar to, ka tai ir garīga vai transpersonāla iedaba. Dažkārt (ne vienmēr) šī krīze ir saistīta ar garīgās veselības problēmām, tomēr vienlaikus garīgā krīze cilvēkam var kļūt par iekšējās izaugsmes iespēju.

Labās / sliktās ziņas

Ir skaidrs, ka zinātnē par garīgumu un paplašinātiem apziņas stāvokļiem šobrīd nekas vēl nav skaidrs.

Balstoties uz vēstures teorijām un ierakstiem DSM, joprojām dzīvs ir uzskats, ka garīga un reliģiska satura pieredzes liecina par psihisku saslimšanu. Tā ir problēma gan sabiedrībā, kurā daļa cilvēku pret garīgumu un garīgām pieredzēm joprojām izturas ar noraidījumu, nosodījumu, kā pret māņiem un šarlatānu mēģinājumiem pārdot savu preci; gan arī speciālistu vidū – reti kuram psihologam, psihoterapeitam un psihiatram piemīt spēja atšķirt vai vismaz pieļaut domu, ka garīgā krīze / intensīvi mainīti apziņas stāvokļi var nebūt saistīti ar psihopatoloģiju.

Tomēr tas, kas šobrīd tiek darīts, ir – tiek gāzts vēsturiskais skatījums par visiem mainītiem apziņas stāvokļiem kā patoloģiskiem. Vienlaikus – ir skaidrs, ka visus mainītus apziņas stāvokļus un visas garīguma un reliģijas izpausmes nevar attiecināt uz psihisko veselību (daļā gadījumu tie tik tiešām ir saistīti ar psihopatoloģiju). Respektīvi – patlaban zinātnē mēģina diferencēt gadījumus, kad reliģiskai vai garīgai problēma ir saistība ar psihisku saslimšanu, un kādos gadījumos cilvēks spēj to veiksmīgi integrēt (un pat iegūt no tās).

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂

Avoti:

American Psychiatric Association. (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders: Fifth Edition. Arlington.

Harris, K. P., Rock, A. J., Clark, G. I. & Clin, D., P. (2020). Defining Spiritual Emergency: A Content Validity Study. Journal of Transpersonal Psychology, 52(1), 113-141.