“Innovating Humanity” saruna ar Zuarguss – Garīguma tēmas sarežģītība

Pārdomājot sarunu ar Zuarguss, ir dažas tēmas, kuras gribētu akcentēt par garīguma tēmas sarežģītības iemesliem.

Valodas aspekti

Viens no iemesliem, kādēļ par garīguma tēmu runāt ir tik sarežģīti un kādēļ rodas tik daudz pārpratumu un nesaprašanos, ir tas, ka mums nav viena semantiskā lauka. Mums nav vienotas terminoloģijas garīguma fenomenu aprakstīšanai.

Mēs runājam “dažādās valodās” – izmantojam atšķirīgus vārdus, lai raksturotu vienus un tos pašus fenomenus un vieniem un tiem pašiem vārdiem mēdzam piešķirt atšķirīgas nozīmes. Piemēram, uz jautājumu “Kas ir garīgums?” cilvēki sniedz atšķirīgas atbildes.

Mana personīgā atbilde par šo: garīgums ir subjektīva svētās, dievišķās dimensijas pieredze, kurā atspoguļojas cilvēka personīgās dzīves saistība un attiecības ar augstāku, visu iekļaujošu spēku.

Valodas barjeras iemesli

Pirmais un būtiskākais iemesls valodas problemātikai ir tas, ka mēs pēc būtības mēģinām ietērpt vārdos kaut ko, ko ir iespējams saprast vien caur PIEREDZI. Garīguma fenomeni pēc to iedabas ir ĀRPUS VĀRDIEM. Tas sarežģī saprašanos, jo īpaši gadījumos, kad cilvēks ar garīgu pieredzi mēģina par to pastāstīt cilvēkam bez garīgas pieredzes.

Otrais iemesls valodas problemātikai ir mūsu vēsturiskais mantojums. Dažādi informatīvie lauki, kuros tiek runāts par garīguma fenomeniem, eksistē jau gadu tūkstošiem. Katrā informatīvajā laukā ir savs veids, kā lietas aprakstīt. Reliģijām ir savas valodas. Katrai reliģijai sava, mistiķiem ir citas valodas, ezotēriķiem, šamaņiem, etnisko tradīciju pārstāvjiem vēl citas.

Trešais iemels. Līdz ar garīguma tēmas aktualizēšanos zinātnē, veidojas vēl viens semantiskais lauks garīguma dimensijas aprakstīšanai. Tā ir vēl viena valoda, kur “aiz katra termina” ir noteikts saturs, koncepts, definīcija. Taču klausītājiem ne vienmēr top skaidrs arī saturs, kad tiek izmantoti šie termini.

Reliģijas aspekti

Vēl viens iemesls tēmas sarežģītībai ir reliģijas aspekti. Garīgums ilgu laiku ir ticis un joprojām tiek saistīts ar reliģiozitāti.

Pēdējos gados strauji palielinās to cilvēku skaits, kuri sevi uzskata par garīgiem, bet ne reliģioziem (spiritual but not religious). Arī psiholoģijas zinātnē pēdējos gados garīgums no reliģiozitātes arvien vairāk tiek nošķirts.

Vienlaikus, joprojām ir daudz cilvēku, kuri spēj šos divus aspektus sevī savienot.

Protams, katrai reliģijai, reliģijas atzaram, organizācijai, grupai ir savi veidi, kā runāt par garīguma dimensiju un kā to saprast.

Psihopatoloģijas aspekti

Vēl viens uzmanības vērts aspekts ir psihopatoloģijas aspekts jeb fakts, ka daļā gadījumu izpausmes, kas ārēji varētu šķist garīgas, liecina par psihiskās funkcionēšanas grūtībām, piemēram, par šizofrenoformā spektra traucējumiem (bet ne tikai).

Vēsturiski zinātnē šis uzskats ir bijis dominējošais. Šobrīd perspektīva mainās, rodas arvien vairāk pierādījumu tam, ka ar garīgumu saistītas izpausmes, garīgas pieredzes, var kalpot kā resurss cilvēka psihiskajai veselībai. Piemēram, vairojot nozīmes un jēgas izjūtu ikdienā, vairojot pieņemšanu pret sevi un pasauli, iederības izjūtu u.c.

Tomēr netiek izslēgts fakts, ka daļā gadījumu šķietami garīgas izpausmes var būt psihiskas saslimšanas simptomātika!

Interpretācijas aspekti

Rezumējot visu augstāk minēto, mūsu kultūrtelpā patlaban valda milzīga informācija daudzveidība par to, kas ir garīgums, ko nozīmē tā izpausmes un par ko liecina garīguma dimensijas klātbūtne cilvēka dzīvē.

Pieredzot garīguma dimensijas izpausmes uz savas ādas, katrs cilvēks interpretē piedzīvoto pa savam. Vienam šķiet, ka viņš piedzīvo Dieva klātbūtni, otram, ka ir apzinājies savu dzīves misiju, trešajam, ka viņš jūk prātā.

Tieši tāpat arī cilvēki, kuri ir noliegumā, skepticismā, cinismā pret garīguma dimensiju, interpretē pa savam. Vienam šķiet, ka tiek muļķots, izdomātas lietas, otram, ka draugs “iepinies” kādā reliģiskā organizācijā, trešajam – vienkārši tas neinteresē.

Mana profesionālā pozīcija

Es kā psihologs, pirmkārt, mēģinu ar klientu atrast vienotu valodu, vienotu saprašanās lauku.

Otrkārt, es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt pārdabiskā eksistenci. Tas arī nav mana darba fokusā to atšifrēt. Es nespekulēju ar lietām, kas ir ārpus datiem.

Piemēram, ja cilvēks man stāsta, ka savā garīgajā pieredzē ir “redzējis” eņģeļus, es neizdaru secinājumu – “tātad, eņģeļi eksistē”. Es nezinu, vai eņģeļi eksistē vai nē, tas ir ārpus datiem. Tā vietā es vēršu uzmanību uz cilvēka psiholoģiskajiem aspektiem, es palīdzu cilvēkam ieraudzīt šo tēlu nozīmi viņa personīgajā dzīvē un atbalstu cilvēku garīgās pieredzes pārstrādē tā, lai tā kalpotu viņa šodienai.

Jā, es skatos līdzi tam, vai garīguma dimensijas klātbūtne ir psiholoģiski veselīga vai tomēr ir simptomātiska. Es pieļauju ABUS variantus, tostarp, vērtējot pati savas psihes izpausmes tik, cik tas ir iespējams.

Poliloga nozīme

Rezumējot, pasaule attiecībā pret garīgumu patlaban dzīvo milzīgā pārmaiņu laikā.

Pastāv ne tikai divas puses – racionālā un maģiskā, bet ārkārtīgi daudz citu šķautņu, no kurām uz šo fenomenu skatīties. Ticu, ka katrā ir grauds patiesības, tāpēc sarunas veidošana un ieklausīšanās citam citā ir būtiska.

Mēs katrs esam savā informācijas telpā, ar saviem priekšstatiem un pārliecībām, ar savām pretenzijām, stereotipiem un aizspriedumiem (arī es). Manuprāt, vienīgais veids, kā veidot vienotu apziņas lauku un saprašanos, ir vismaz mēģināt par šo sarežģīto tēmu runāt. Runāt par vārdos neietveramo!

Mana personīgā intuīcija saka, ka tajā visā kaut kas ir. Priekš mums visiem.

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂