Kā pilnvērtīgāk atpazīt savas jūtas?

Jau kādu laiku man izrakstīties prasa viena teorija. “Pastāsti par mani!” Tā sauc kaut kur pakauša aizmugurē. 

Tā ir teorija par četru veidu jūtām, kuras iespējamas katram cilvēkam. Šīs zināšanas par dažādām cilvēku jūtām pie manis atnāca ģimenes sistēmisko sakārtojumu apmācībās, un atvēra jaunu skatu, kā lūkoties uz cilvēka jūtu un emociju pasauli. Tāpat, šīs zināšanas man palīdzēja vairāk saprast ne tikai savas, bet arī citu cilvēku jūtas, un arī to, kāpēc es reaģēju uz citu cilvēku emocionālajām izpausmēm tā, kā reaģēju. Piemēram, kāpēc viena cilvēka raudāšana izraisa līdzjūtību, bet cita – aizkaitinājumu.

Piesakot – Berts Helingers (Bert Hellinger), vāciešu psihoterapeits, ģimenes sistēmisko sakārtojumu metodes radītājs ir izdaījis četrus jūtu veidus primārās jūtas, sekundārās jūtas, sistēmiskās jūtas un meta jūtas. Īsi aplūkosim katru no tām.

Primārās jūtas. Pirmais jūtu veids

Tās ir jūtas, kas rodas kā tūlītēja, dabiska reakcija uz emocionālu satricinājumu, un tās tiek izreaģētas momentā. Brīnišķīgi tās ir novērojamas bērnos. Ja bērns nokrīt un sasit celi, viņš piedzīvo sāpes un raud – uzreiz. Pēc mirkļa, kad sāpe un raudāšana ir pārgājusi, un bērns ir saņēmis viņam nepieciešamo mierinājumu, bērns atkal ir smaidīgs un piedzīvo pasauli tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Primāro jūtu izlāde ir ātra – parasti tā neilgst ilgāk par dažām minūtēm. Process ir emocionāli spilgts, intensīvs un nav kontrolējams ar prātu. Jūtas vienkārši ir un tās nāk uz āru. Un pēc primāro jūtu izlādes cilvēkam emocionāli vairs nav aktuāls notikums, kurš izlādi izraisījis – šis notikums ir pagājis un beidzies. Viss ir izreaģēts.

Sekundārās jūtas. Otrais jūtu veids

Sekundārās jūtas ir iestrēgušas primārās jūtas. 

Kā primārās jūtas var iestrēgt? Nobloķējot primāro impulsu – neļaujot primārajām jūtām nākt uz āru. Diemžēl, tomēr sabiedrībā, kurā jūtu izpaušana ne vienmēr tiek vērtēta pozitīvi, tas ir diezgan bieži sastopams. 

Mazotnē tas veidojas, piemēram, caur frāzēm: “Beidz pinkšķēt, cilvēki skatās!” vai “Ko dusmojies? Tā nav smuki!” u.tml. Un arī pieaugušā dzīvē nav tālu jāmeklē situācijas, kad otra cilvēka teiktais ir, piemēram, aizvainojis vai sadusmojis, bet tā vietā, lai paustu patieso emociju, tiek noreaģēts ar aizsardzības smaidu, smiekliem vai vienkārši klusēšanu.

Šīs ir jūtas, kura ir psiholoģisko traumu pamatā. Būtībā, psiholoģiskajā konsultēšanā un psihoterapijā lielākoties tiek strādāts ar sekundārajām jūtām. Un viens no terapijas mērķiem ir radīt klientam pietiekami drošu vidi, lai viņam būtu iespēja piekļūt primārajām jūtām, kuras ir iestrēgušas, un izreaģēt tās.

Sekundārās jūtas un to izpausmes

Lielā daļā gadījumu savu būšanu sekundārajās jūtās cilvēks neapzinās. Kā tās atpazīt? Šīs ir tās jūtas, kas mūs moka mēnešiem vai gadiem, velk “atvaros” un emocionālajās bedrēs. Tās ir jūtas, kuru ietekmē mēs buram drāmu, pārspīlējam, reaģējam uz “trigeriem”, ieņemam upura pozīcijas, vainojam citus, žēlojamies par to, cik dzīve slikta, un visādos citādos veidos manipulējam gan ar sevi gan citiem.

Esot sekundāro jūtu varā, cilvēks jūtas vājš, līdz ar to pārējos tiek radīta sajūta, ka šim cilvēkam ir jāpalīdz. Būtībā, šo jūtu funkcija ir pārliecināt citus, ka cilvēks nespēj rīkoties efektīvi, kā rezultātā tiek piesaistīti palīgi, kam novelt atbildību.

Kā šīs jūtas atpazīt citā cilvēkā? Viena pazīme varētu būt emocionāla vilkme otram palīdzēt, žēlot. Savukārt, cilvēki, kuri ir labā kontaktā ar savu iekšējo pasauli, visbiežāk uztver sajūtu, ka “šeit kaut kas nav tīrs” – ka šīs jūtas nav patiesas. Sajūta tāda, it kā tiktu saņemta dubulta informācija – it kā redzams, ka otram grūti, tomēr nerodas līdzjūtība. Iespējams, pat pretēji – drīzāk rodas aizkaitinājums un vēlme novērsties.

Kāda ir galvenā atšķirība starp primārajām un sekundārajām jūtām?

Primārās jūtas atbalsta konstruktīvas uzvedības veidošanos. Piemēram, bailes aktivizē vajadzību bēgt vai cīnīties uzbrukuma brīdī. Ja bailes ir iegājušas sekundāro jūtu fāzē, tās bloķē pašu cilvēku no mērķu sasniegšanas. Nonākšana kontaktā ar primārajām dusmām var palīdzēt definēt savu attieksmi. Saskaršanās ar primārajām sāpēm var palīdzēt tās izreaģēt uz visiem laikiem un beigt pieprasīt to remdēšanu no citiem. Primārās vainas apziņas atpazīšana un atdzīšana var mudināt rīkoties citādāk, labot situāciju, uzņemties atbildību par savu rīcību, samierināties ar sekām un atrast veidus, kā uzlabot izjukušas attiecības.

Būtiski! Cilvēks ar augstāku apzinātības līmeni pārstāj izmantot savas jūtas un emocijas manipulatīvā veidā. Viņam vairs nav aktuāli pārliecināt citus, ka viņš ir jāžēlo un jāmierina, vai ka citiem ir jārīkojas viņa vietā. Cilvēks kļūst uzmanīgāks pret savām primārajām jūtām, kas viņam palīdz un faktiski mudina rīkoties autentiskāk un situācijai atbilstošāk. 

Jo spēcīgāka ir cilvēka saikne ar primārajām jūtām, jo skaidrāka kļūst viņa loma dzīvē – virzīt sevi un citus uz efektīvu rīcību. Ja jūtas nevirza cilvēku uz efektīvu darbību, visticamāk, viņa dzīvē dominē sekundārās jūtas.

Savukārt nemitīga sekundāro jūtu izteikšana un atkārtošana situāciju pasliktina, nevis uzlabo. Atbalsot otru viņa sekundārajās jūtās, mēs viņu nevis stiprinām, bet gan vājinām – veicinām atkarību, nevis atbrīvojam.

Sistēmiskās jūtas. Trešais jūtu veids

Gadījumos, kad ģimene vai kāda cita grupa (piemēram, darba kolektīvs) neizpauž primārās jūtas, tās var pārņemt kāds cits cilvēks. Ģimenes gadījumā tas var būt cilvēks vairākas paaudzes uz priekšu. Darba kolektīva gadījumā tas var būt, piemēram, jauns kolēģis. Respektīvi – grupā, kas veido noteiktu sistēmu, rodas kāds, kurš neapzināti pārņem un izreaģē sistēmā esošas jūtas.

Iespējams, šis šķiet dīvaini, jo kā gan iespējams izreaģēt kāda cita jūtas? Tomēr sistēmiskā pieeja izvirza teoriju, ka tas ir iespējams.

Šīs jūtas cilvēks izjūt kā savas, tomēr tās ir pārņemtas no lielākas sistēmas. Kā tās atpazīt? Parasti tās ir jūtas, kas šķietami par visām varītēm dzen mūs piepildīt kaut ko lielāku, kas patiesībā, uz mums personīgi neattiecas; mainīt procesus, veidus, kā notiek lietas. Šīs jūtas izpaužas ļoti spilgti un ir ļoti aizgrābjošas, un šī identifikācija rada sajūtu, ka šīs jūtas ir autentiskas. Tomēr dažkārt tās liek uzdot jautājumus – kāpēc es to daru un priekš kam man tas ir vajadzīgs? Turklāt, tā kā runa ir par būšanu lielākas sistēmas varā, šie mēģinājumi kaut ko mainīt parasti neizdodas.

Kad cilvēks mēģina paust sistēmā esošas, viņš patiesībā kādam atņem spēju piedzīvot savas primārās jūtas un kļūt efektīvam savā dzīvē. Risinājums ir iemācīties atteikties no sistēmiskajām jūtām un atgriezt tās cilvēkam, kuram tās pieder. Šajā procesā palīdzoša var būt sistēmisko sakārtojumu metode.

Meta jūtas. Ceturtais jūtu veids

Meta jūtas ir pilnīgi citas kvalitātes jūtas kā pirmās trīs. Tās ir izjūtas bez emocijām – tīra, koncentrēta enerģija. Drosme, pazemība (jeb gatavība pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir), pateicība, rāmums, viedums, patiesa nožēla, dziļš gandarījums un citas.

Tās ir jūtas vai sajūtas, kas izpaužas bez emociju iesaistes. Pēc Helingera teiktā, pastāv arī  metamīlestība un metaagresija. 

Meta jūtas tiek piedzīvotas kā dāvana, kā svētība, kā atlīdzība par dzīves pieredzi – kā nogatavojušies augļi. Tās ir jūtas, kas palīdz mums atšķirt, kas dzīvē ir patiesi svarīgs, un kas nav.

Es teiktu, ka meta jūtu piedzīvošanas mirkļi ir tie, kas tiek sasniegti līdz ar garīgo briedumu.

Kā šī informācija var palīdzēt?

Šīs zināšanas var palīdzēt:

• pievērst uzmanību savām primārajām jūtām un rast telpu to efektīvai izlādei. Būšana kontaktā ar savām primārajam jūtām rada labvēlīgu vidi sava autentiskā es sajušanai un pilnveidošanai;
• atpazīt sekundārās jūtas un sevī un citos nepadodoties to kārdinājumam. Sekundāro jūtu apturēšana un iedziļināšanās to iemeslos var aizvest pie primārajām jūtām, kuru iestrēgšana radījusi sekundārās jūtas;
• saprast, kuras jūtas pieder man, un kuras, iespējams, varētu piederēt kādam citam. Sistēmisko jūtu atpazīšana un atteikšanās no tām var palīdzēt mazināt atbildības uzņemšanos par citu cilvēku darbiem un iekšējiem procesiem;
• rast izpratni par jūtām, kas nes dzīves piepildījumu un no tām izrietošos vēstījumus un atziņas.

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂

Avots:

Megged, A. (2021, Feb 22). Different Kinds Of Emotions. Worthiness Based Psychotherapy. https://worthinesspsychotherapy.com/?p=181#