Kāda vajadzība cilvēkam pēc transcendences

Uz kādām cilvēka vajadzībām norāda interese par transcendentiem apziņas stāvokļiem un tiekšanās praktizēt metodes, kas palīdz tajos nonākt (meditācija, joga, lūgšanas, elpošanas prakses, psihoaktīvo vielu lietošana, pašizziņa, apzinātība u.c.)? Lai atbildētu uz šo jautājumu, talkā ņemšu Maslova teoriju par cilvēka motivāciju (a theory of human motivation).

Īsā atbildes versija

Transcendence ir viena no cilvēka vajadzībām, kuru mēs tiecamies piepildīt, jo tas vienkārši ir mūsu dabā. Tieši tāpat kā mums ir vajadzība pēc ēdiena, ūdens, siltuma, drošības, piederības, mīlestības, novērtējuma, cieņas un pašaktualizācijas – tieši tāpat mums ir vajadzība arī pēc transcendences. 

Klasiskajā Maslova piramīdā tā lielākoties netiek attēlota (dažādu vēsturisku iemeslu un interpretāciju dēļ). Tomēr patiesībā Maslovs, līdztekus citām vajadzībām, ir definējis arī vajadzību pēc transcendences. Un, gadījumos, kad transcendence Maslova piramīdā tiek attēlota, tā tiek zīmēta kā augstākais vajadzību līmenis – virs pašaktualizācijas (self-actualization).

Tā ir tā vajadzība, kuras dēļ mēs uzdodam jautājumus: kas es esmu? Kāda ir manas dzīves jēga? Vai pastāv kaut kas ārpus manis? Vai es esmu sasniedzis savu spēju robežas? Kādas vispār ir cilvēka spēju robežas? Šie un citi līdzīgas dabas jautājumi signalizē, ka aktualizējusies vajadzība pēc transcendences.

Savukārt transcendences vajadzības piepildīšana aizved cilvēku līdz nonākšanai transcendentos (mainītos, paplašinātos) apziņas stāvokļos. Maslova teorijā tie ir virsotņu pārdzīvojumi (peak experiences), kuru laikā cilvēks pārsniedz savas personības robežas un uztver pastāvošo no augstākas perspektīvas. Šīs pieredzes raksturo intensīvi izjustas pozitīvas emocijas – prieks, laimes, miera, pilnības izjūta un apzinātība.

Tātad – kāda vajadzība? Dabiska vajadzība.

Garā atbildes versija

Ja runājam garāk, tad viss kļūst mazliet sarežģītāk, jo jāsāk saprast Maslova piramīdas teorētiskais fons un konteksts. Turklāt, papildus ir sarežģījums tajā, ka Maslovs nekad savu teoriju par cilvēka vajadzībām un motivāciju nav attēlojis piramīdas formā. Šis man pašai ir nesens atklājums, un, jāsaka, ka šīs vēstures versijas uzzināšana manā galvā daudz ko salika “pa plauktiņiem”. Paldies par to jāsaka interešu biedram, kurš man uz šo “celiņu” norādīja. Zināju, ka Maslova piramīdu pastāv daudz spekulāciju un interpretāciju (tajā skaitā, ka teorija nav zinātniski pierādīta, ka piramīda esot “jāgriež otrādi” u.c.), un pati šo teoriju nekad neesmu uztvērusi kā “video spēli” (skaidrojums nākamajā rindkopā), tomēr šis skatījums iedeva dziļāku izpratni. Tāpēc dalos.

“Video spēles” princips

Klasiski par Maslova piramīdu ir ierasts domāt kā video spēli – sāc pirmajā līmenī (fizioloģiskās vajadzības), kad esi apmierinājis šo vajadzību (paēdis, padzēris un siltumā), tiec pārcelts otrajā līmenī (drošība); kad esi ieguvis drošību, iekļūsti trešajā līmenī (piederības izjūta, socializēšanās, mīlestība); kad arī šis līmenis piepildīts, sāk rasties vajadzība pēc cieņas un novērtējuma – tiec ceturtajā līmenī; kad arī ceturtā līmeņa vajadzības esi ieguvis, sasniedz piekto līmeni – sāc pašaktualizēties, izpausties radoši, dot kaut ko no sevis sabiedrībai. Visbeidzot, kad esi izdarījis visu iepriekš minēto – sāc piepildīt vajadzību pēc transcendences. Congratulations! You win! Un – ja nepaspēji dzīves laikā iziet cauri visiem līmeņiem! Sorry! Game over! Piedodiet, man patīk melnais humors. 

Respektīvi – virzīšanās pa vajadzībām tiek uztverta (un bieži vien arī mācīta) kā lineārs process ar sākumu, beigām un konkrētiem pakāpieniem pa vidu. Tomēr tā nekad nav bijusi Maslova ideja (Bridgman et al., 2019). Maslova piramīda ir viens liels pārpratums un liecība par to, cik kļūdaini cilvēks spēj interpretēt viņam pasniegto informāciju.

Ja sākam iedziļināties tajā, ko Maslovs bija domājis ar savu teoriju par cilvēka motivāciju, tad atklājas no “video spēles” pavisam atšķirīga bilde. Brīnišķīgs Skota Berija Kaufmana (Scott Barry Kaufman) raksts, kurā skaidrota Maslova oriģinālā ideja un piedāvāts cits skatījums, šeit. Turpmāk izmantošu šī autora rindkopas, jo Kaufmana piedāvātā interpretācija man šķiet ārkārtīgi loģiska un daudz tuvāka tam, ko vēlējās pateikt Maslovs.

Maslova oriģinālā ideja

Maslovs uzsvēra, ka cilvēks vienmēr ir “tapšanas” (becoming) stāvoklī, un ka cilvēka iekšējais kodols sastāv vienīgi no potenciālas iespējamības, nevis no galējas aktualizācijas. Turklāt, šī potenciālā iespēja allaž ir trausla, smalka, delikāta un viegli nobendējama ar zināšanu apguvi, kultūras ekspektācijām, bailēm, noraidījumu utt., un var viegli tikt aizmirsta, noliegta, neizmantota, pārprasta, neizteikta vai apspiesta. Maslovs ir skaidri norādījis, ka cilvēka brieduma sasniegšana ir nepārtraukts process, un ka izaugsme nav pēkšņa parādība vai lēcienveida fenomens, turklāt, bieži vien tas ir process, kas ved divus soļus uz priekšu, vienu atpakaļ. Un, cilvēkam vienlaikus aktuālas var būt dažādas vajadzības, un tās ne obligāti kļūst aktīvas noteiktā secībā.

Vēl, Maslovs nekad nav akcentējis tiekšanos uz sevis aktualizāciju vai transcendenci kā uz “dzīves mērķi”, kas jāpiepilda. Vajadzību un motivācijas idejā nav uzsvērta tiekšanās uz sasniegumu, kam ir konkurences noskaņa. Tas, ko Maslovs ir centies akcentēt ir – pieredze.

Dzīve nav tiekšanās uz virsotni. Tā drīzāk ir plašs okeāns – bagāts ar iespējām, nozīmēm un atklājumiem, un arī ar briesmām, neskaidrību un nezināmo. Un, sērfot ar piramīdu pa šādu okeānu nav diez ko praktiski, vai ne? Derētu kaut kas funkcionālāks. Tāpēc Kaufmans savā rakstā piedāvā citu metaforu – burulaivu. 

Burulaivas metafora

Uz brīdi iedomāsimies, ka mums visiem ir pa buru laivai!

Pirmkārt, lai burātu dzīves okeāna, mums ir jāpārliecinās par to, ka laiva ir droša burāšanai – ka tā nav caura; ka mums ir pietiekami daudz pārtikas un ūdens rezervju; ka mums piemīt burāšanas prasmes un pārliecība par to, ka spējam tās likt lietā; ka nepieciešamības gadījumā mums ir, kam lūgt palīdzību. Tie visi ir apstākļi un vajadzības, kas kopā rada drošības izjūtu. Ja šīs vajadzības nav piepildītas, visa mūsu enerģija tiek novirzīta uz to, lai mēs iegūtu stabilitāti, ko tās rada. Ja paskatāmies apkārt, varam novērot, ka liela daļa sabiedrības ir aizņemti ar stabilitātes izjūtas iegūšanu, līdz ar to bieži palaiž garām iespēju baudīt okeāna skaistumu un plašumu. Tomēr, vienlaikus – dažkārt mums ir iespēja “izlaist līkumu” okeānā arī ar ne līdz galam drošu laivu.

Otrkārt, lai augtu savā prasmē burāt, mums ir jāmācās atvērt buras, un jāspēj kļūt ievainojamiem iespējamo dzīves viļņu un vēju priekšā. Augt caur praksi nepārtraukti – dienu no dienas. Mēs vienmēr varam izvēlēties mūsu vērtībām atbilstošāko burāšanas virzienu (virzienu, nevis gala mērķi, jo okeāns ir mums nezināms plašums); mēs varam tiekties, alkt izpētīt un atklāt to, kas rodas mūsu ceļā, izaicināt viļņus, piešķir nozīmi tam, ko pieredzam; un gala beigās – iemīlēt burāšanu.

Ja drošības izjūta galvenokārt norāda uz aizsardzības vajadzību, tad izaugsmi motivē zinātkāre, atvērtība, izpausme, izpratne, jaunu iespēju radīšana un atklājuma gars. Citas dzīves burāšanas vajadzības – nodoms (purpose) un mīlestība – balstās uz vajadzību sasniegt augstāku sevis integrācijas līmeni un sniegt kaut ko nozīmīgu pasaulei. Un, jāņem vērā, ka mīlestības vajadzība atšķiras no vajadzības pēc saiknes ar cilvēkiem, kas ir daļa no drošības. Jo, augstākos mīlestības līmeņos ir iespējams mīlēt arī tos, ar kuriem netiek izjusta cieša saikne, un ir iespējams rūpēties arī par tiem, ar kuriem neesam pat sastapušies.

Buru laiva kā metafora vajadzību un motivācijas aprakstīšanai šķiet veiksmīgāka, jo tā akcentē nevis konkrētu līmeni, kurš cilvēkam jāsasniedz, bet gan harmonisku integrāciju un mijiedarbībā ar pasauli. Turklāt, tā norāda un pastāvīgu būšanu kustībā. Buru pacelšana vēl nenozīmē, ka zūd vajadzība pēc laivas stabilitātes uzmanīšanas, un tas, ka paceltas buras, vēl nenozīmē, ka nav iespējams iekļūt vētrā. Lai spētu burāt, ir nepieciešama drošības un izaugsmes vajadzību integrācija.

Transcendence kā integrācijas rezultāts

Dažkārt, kad neesam aizņemti ar drošības vajadzību piepildīšanu, mēs pieķeram sevi “ķerot vēju” – tie ir brīži, kad mērķtiecīgi virzāmies atklājuma, mīlestības un nodoma virzienā. Tie ir brīži, kad mēs varam piedzīvot transcendenci. Transcendences stāvoklis pārsniedz individuālās izaugsmes robežas un ļauj sasniegt augstāko vienotības un harmonijas līmeni ar sevi un pasauli. Transcendence, kas balstās stabilos drošības un izaugsmes pamatos, ļauj mums iegūt viedumu, vienotības izjūtu un sinerģijas izjūtu ar pārējo cilvēci.

Transcendenti apziņas stāvokļi ir tie mirkļi, kad mēs patiešām burājam – tie ir paši brīnišķīgākie mūsu dzīves mirkļi. Tomēr, jāpiemin, ka transcendenci tās veselīgā izpausmē nevar mērķtiecīgi sasniegt – tā kā parādība rodas harmoniski, pilnīgas sevis integrācijas rezultātā, kas iet roku rokā ar izkoptu izpratni par kalpošanu kopumam. Transcendence nāk “komplektā” ar darbu pie sevis, kā izjūta, kura paplašina sinerģiju ar pasauli. 

Mēs alkstam pēc piederības, sapratnes, drošības un jauniem atklājumiem – tas, pēc Maslova domām, nozīmē būt cilvēkam. Lai kādā stāvoklī būtu mūsu buru laiva, mēs tiecamies burāt. Laiva ir radīta tam, lai dotos ūdeņos. Mēs vēlamies sajust to vēju burās, brīvības un laimes sajūtu – mēs vēlamies piedzīvot transcendenci. Un, lai arī mēs katrs virzāmies savā virzienā, gala beigās – mēs visi kuģojam vienos ūdeņos.

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂

Avoti:

Bridgman, T., Cummings, S. & Ballard J. (2019). Who Built Maslow’s Pyramid? A History of the Creation of Management Studies’ Most Famous Symbol and Its Implications for Management Education, Academy of Management Learning & Education, 18(1), 81–98. 

Kaufman, K. B. Sailboat Metaphor [Blog post]. Retrieved from https://scottbarrykaufman.com/sailboat-metaphor/

Kaufman, K. B. (2019, April 23). Who Created Maslow’s Iconic Pyramid? [Blog post].

Maslow, A. H. (1943). A theory of human motivation. Psychological Review, 50(4), 370–396. 

Yoshida, T. (2020, February 20). Maslow’s Final Theory Z [Blog post]. Retrieved from https://agile-od.com/reflective-leadership/maslows-final-theory-z