Klarisa Pinkola Estesa, Ph.D. “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”

Biežākā atsauksme, ko esmu dzirdējusi par Klarisas Pinkolas Estesas grāmatu “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” ir “neizlasīju līdz galam”. No vienas puses tas mani mulsina, no otras, šķiet saprotams, jo materiāls, lai gan vērtīgs, nav no vienkāršajiem. Ja manā bērnības literatūras plauktiņā būtu bijis mazāk pasaku, ja man trūktu kaut minimālu zināšanu par Junga analītisko psiholoģiju, kas ir autores specialitāte, visticamāk, es grāmatas saturu tulkotu daudz tiešāk, iespējams, brīžam pat uztvertu kā aizvainojošu, un arī būtu viena no tām, kas to atstāj puslasītu. 

Otra dīvainība. Tie, kas nav lasījuši, bieži uzskata, ka “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” ir daiļliteratūras darbs, lai gan līdz daiļliteratūrai šai grāmatai ir tāpat tālu kā sunim līdz mēnesim. 

Lai kā domātu un lasītu citi, man šī grāmata ir favorītu plauktā. Lasīju elpu aizturējusi, lapas šķīru trīcošiem pirkstiem, ar vēlmi pēc vēl. Izlasīju līdz galam. Reizi pa reizei pārlasu tās nodaļas, kas konkrētā dzīves brīdī aktuālas. 

Atkodēt pasaku

Vērtīgākais, ko man šī grāmata sniedza, bija intuitīvu zināšanu apstiprinājums, ka pasaka ir kas vairāk par skaistu vārdu virknējumu. Tā ir dzīva, tā ir cilvēka personību veidojoša, tai ir ietekme. Priekš manis tieši šajā grāmatā tas beidzot bija pateikts vārdos. 

Dodot piemērus no dažādām tautām un kultūrām, Estesa parāda, kā mēs varam atpazīt un atkodēt paši savas bieži slēptās pārliecības, ticības, dzīves modeļus, uzskatus un vērtības, arī paternus un dinamikas, ko caur pasakām esam saņēmuši no saviem senčiem, un kā nododam tālāk jau gadu simtiem un tūkstošiem. Autore sniedz lielisku paraugu tam, kā pieiet pasakā ietverto arhetipu, tēlu un simbolu skaidrošanai, māca atpazīt sižetu līnijas, pēc kurām neapzināti dzīvojam, integrēt tās reālajā dzīvē un, ja nepieciešams, transformēt.

Nepiejaucēta

Meita, sieva, māte, māsa, mīļākā, vecene… Estesa apraksta visas šīs sievietes šķautnes. Caur pasakām viņa parāda, ka šajā pasaulē ir vieta ikkatras sievietes raksturam, lai cik piemīlīgs vai nejauks tas būtu. Viņa mudina izošņāt, izzināt, konfrontēt bailes, pieļaut kļūdas, ļaut nomirt tam, kam jānomirst, izraudāt, ticēt intuīcijai, atbrīvot spēku, atrast mīlestību… Viņa ved cauri sievietes iniciācijas ceļa posmiem, mācot tos atpazīt un izdzīvot.

Šī grāmata aicina ticēt sev. Tā aicina kļūt un būt par pašu. Tā aicina paskatīties uz sevi tā pavisam atklāti. Sievietei tas bieži nozīmē sevī ieraudzīt ne vien pēdējos gados tik apspriesto un izslavēto sievietes-dievietes dabu, bet arī vecu, kārpainu veceni, novārtā pamestu bāreni, sabiedrības noteikumiem izdabājošu liekuli un citus raksturus. Patiesība ne vienmēr ir glīta, toties dziedinoša.

Man šī grāmata ir kalpojusi un joprojām kalpo par iedvesmas un iedrošinājuma avotu. Tās lasīšana sniedz man spēku un rosina šķetināt pašai savas dzīves spilgtāko pasaku pavedienus. Tā rāda virzienu, un es labprāt dodos. Kā ar Tevi? 

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂