Ko nozīmē kļūt par pieaugušo? – Roberta Kegana aprakstītie pieci apziņas līmeņi

“Kļūt par pieaugušo” nenozīmē sasniegt noteiktu gadskaitli, bet gan pāriet uz arvien augstākām apziņas attīstības stadijām. Tas nozīmē attīstīt neatkarīgu sevis izjūtu un iegūt vieduma un sociālā brieduma iezīmes; kļūt apzinīgākam, atbildīgākam, spēt pārvaldīt savu uzvedību; arvien vairāk apzināties un labāk pārvaldīt attiecības ar citiem cilvēkiem un sociālos apstākļus, kas ietekmē katru.

Tomēr aplēses dažādos avotos liecina, ka lielākā daļa cilvēku (apmēram 65%) tā arī nekad nekļūst par labi funkcionējošiem pieaugušajiem. Lielākā daļa cilvēku paliek attīstības līmenī, kurā pietrūkst skaidras, stabilas sevis izjūtas (identitātes un “Es” izjūtas), – domāšanas modelī, kurā daudz, kas no tā, ko persona domā, kam tic, un ko jūt, ir atkarīgs no tā, ko viņš domā par to, kā viņu piedzīvo citi.

Roberta Kegana aprakstītie pieci apziņas līmeņi

Viens no autoriem, kurš runā par cilvēka pieaugšanu,  ir amerikāņu attīstības psihologs Roberts Kegans (Robert Kegan). 

Viņš savā teorijā norāda, ka cilvēks dzīves laikā virzās cauri pieciem pasaules izziņas veidiem – pakāpeniski arvien sarežģītākiem. Personai pieaugot un apziņai sasniedzot arvien augstāku brieduma pakāpi, katrā cilvēkā notiek kvalitatīvās pārmaiņas tajā, kā viņš mācās, funkcionē, domā un apstrādā informāciju.

Tālāk īsi aprakstīts katrs no šiem attīstības posmiem. Dotas arī aplēses, cik daudz cilvēku apmēram atrodas šajā attīstības posmā. Tiesa, pati uz šiem cipariem skatos ar skepsi – visticamāk, ka tas ir kāda subjektīvais minējums, nevis statistikas dati. Tomēr, manuprāt, situācija caur šiem cipariem tiek reprezentēta gana labi, tāpēc norādu.

Pirmais posms – impulsīvs prāts (impulsive mind) (agra bērnības)

• būtiskākais ir iekļauties grupā, sociālajā vidē, “piederēt baram”;
• darbošanās, galvenokārt, pamatojoties uz instinktiem – tūlītējām vajadzībām, bez lielas pārdomāšanas vai plānošanas;
• uzmanība vērsta uz tūlītēju apmierinājuma gūšanu vai grūtību novēršanu, nevis uz ilgtermiņa mērķiem vai plāniem;
• grūtības apzināties savas rīcības ilgtermiņa sekas, nepārdomātu lēmumu pieņemšana;
• ierobežota paškontrole, grūtības pārvaldīt emocijas un uzvedību;
• nepastāv skaidrs mērķis un virzība personiskās vai profesionālās attīstības virzienā.

Otrais posms – imperiāls prāts (imperial mind) (pusaudža gadi, 6% pieaugušo)

• būtiskākais ir piepildīt personiskās intereses un vajadzības;
• savstarpējām attiecībām ir darījumu raksturs;
• otrs tiek uztverts kā līdzeklis savu vajadzību apmierināšanai, nevis kopīgas pieredzes gūšanai;
• noteikumu ievērošana, piederēšana sociālajām grupām un kustībām ārējas atlīdzības vai baiļu no soda dēļ (nevis patiesas ticības, personisko vērtību un piekrišanas dēļ);
• pastiprinātas rūpes par to, “kā mani uztver citi” (priekšstats tiek uzturēts aiz bailēm no sekām, kas notiks, ja neatbildīs). Piemēram, draugi nemelo viens otram tāpēc, ka baidās no atriebības, nevis tāpēc, ka novērtētu godīgumu un caurspīdīgumu attiecībās.

Trešais posms – socializēts prāts (socialized mind) (pieaugušā gadi, 58% pieaugušo)

• būtiskākais ir atbilstība apkārtējo cilvēku un sistēmu (ģimenes, sabiedrības, ideoloģijas, kultūras u.c.) idejām, normām un uzskatiem;
• domas, uzskati, morāle (tas, ko cilvēks uzskata par patiesību) tiek iegūts no ārējiem avotiem;
• pārlieku lielas atbildības uzņemšanās par to, “kā mani piedzīvo citi”. Tā rezultātā tiek patērēts daudz enerģijas, lai izvairītos no citu cilvēku jūtu aizskaršanas;
• ārēja apstiprinājuma meklēšana, lai apstiprinātu sevis vērtību;
• iztrūkst neatkarīgas, patstāvīgas domāšanas un personiskā viedokļa;
• raksturīgas rūpes par citiem un rūpes par attiecībām ar citiem.

Ceturtais posms – pašautoritātes prāts (self-authoring mind) (pieaugušā gadi, 35 % pieaugušo)

• ir skaidra sevis izjūta un izpratne “es esmu es, un citi ir citi”;
• raksturīga izpratne par to, ka katrs ir cilvēks ir cilvēks ar savām domām, jūtām un uzskatiem, kas var būt neatkarīgi no vides un tās noteiktajiem standartiem. Ir spēja atšķirt savu viedokli no citu cilvēku viedokļiem, un ir spēja formulēt savus spriedumus. Kaut kādā mērā cilvēks ir pārņemts ar to, kas viņš ir un par ko iestājas;
• tiek attīstīta iekšējā virziena izjūta, spēja radīt un sekot paša noteiktam dzīves kursam;
• spēja pētīt domas un jūtas, un spēja izpētes rezultātā formēt pašam savu autoritātes “balsi”;
• spēja apšaubīt gaidas un vērtības, ieņemt nostāju, noteikt robežas, risināt problēmas;
• spēja uzņemties atbildību par saviem iekšējiem stāvokļiem un emocijām;
• spēja veidot savu izpratni par pasauli veidā, kurā cilvēku nepamatoti neietekmē konteksts, kurā viņš atrodas.

Piektais  posms – paštransformējošs prāts (self-transforming mind) (pieaugušā gadi, 1% pieaugušo)

• izjūta par sevi vairs nav piesaistīta noteiktām identitātēm vai lomām, bet patstāvīgi tiek radīta caur dažādu lomu izpēti, slīpēta, mijiedarbojoties ar citiem;
• ir apziņa, ka cilvēks ir mainīga būtne un arvien pastāv iespēja pārfefinēt sevi, 
• ir spēja apšaubīt autoritāti un apšaubīt sevi;
• piemīt spēja redzēt dzīves sarežģītību un arvien no jauna sevi izgudrot. Ir izpratne, ka mainoties dzīves apstākļiem, identitātei ir jāmainās līdzi;
• raksturīga spēja vienlaikus saprast lietas no dažādiem skatupunktiem un noturēt vairākas ideoloģijas;
• “Es”, kas ir plūstošs un vienmēr mainīgs.

Ko ar šo info darīt?

Es teiku – pamanīt, ka pastāv telpa izaugsmei. …un ļaut, lai nākamais solis ierodas pats. 🙂

Vēl, var noklausīties manu lekciju “Identitātes un “Es” izjūtas briedums: psiholoģiski veselīga garīguma priekšnosacījums” vai pievienoties četru online nodarbību ciklam “Identitātes un “Es” izjūtas stabilizēšanas kurss”. Tur, iespējams, izdodas uzķert nākamā soļa izjūtu.

Ps. Kad es savās lekcijās un sociālo tīklu ierakstos runāju par identitātes un “Es” izjūtas briedumu, es runāju par pieaugšanu no Kegana 3. uz 4. stadiju. Kad es runāju par identitātes un “Es” izjūtas brieduma būtiskumu garīgās izaugsmes kontekstā, es runāju par cilvēka apziņas transformāciju no Kegana 4. uz 5. stadiju.

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂