Vita Kalniņa “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē”

Kamēr psiholoģes un ģimenes psihoterapeites Vitas Kalniņas grāmata “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” stāvēja manis pašas mājas bibliotēkas neizlasīto grāmatu plauktā, es to paguvu “iepārdot” vismaz diviem cilvēkiem. Reizēm, pat nelasot, tāpat ir skaidrs, ka grāmata ir izlasīšanas vērta.

Tā kā akūta vajadzība ķerties pie informācijas ievākšanas par bērniņa gaidīšanu un attiecību veidošanu ar mazuli man nebija, tad šis izdevums kādu laiku gaidīja savu lasāmkārtu. Tagad, kad esmu izlasījusi, tiešām priecājos, ka manās rokās šī grāmata nokļuva vēl pirms šīs akūtās un nākotnē iespējamās vajadzības uzrašanās pēc šāda veida literatūras. Manuprāt, grāmata “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” nav domāta tikai grūtniecēm vai jaunajiem vecākiem – tā ir domāta visiem. Ja ne tāpēc, ka katrs no mums ir vai reiz kļūs par vecāku, tad tāpēc, ka katrs no mums reiz ir bijis bērns vai tāpēc, ka mūsu līdzcilvēkiem dzimst bērni.

Grāmatā ir iztirzāta bērna attīstība un pilnvērtīgu, emocionāli veselīgu attiecību veidošana ar mazuli no ieņemšanas brīža līdz sešu mēnešu vecumam. Šķiet, ka šis pagaidām ir vienīgais izdevums latviešu valodā, kas piedāvā ar bērnu audzināšanu iepazīties tieši no veselīgu savstarpējo attiecību veidošanas skatupunkta, turklāt, apskatot ne vien mazuļa un vecāku attiecības, bet arī pārmaiņas attiecībās, kas neizbēgami, līdz ar mazuļa ienākšanu ģimenē, skar arī pāri.

Grāmatā ir pausts gana drosmīgs (tāpēc, iespējams, ne visiem patīkams) skatījums gan par dažādām vecāku attieksmēm pret mazuli, gan par līdzcilvēku attieksmēm pret mazuli un viņa vecākiem. Manuprāt, Vita Kalniņa ir izdarījusi milzu pakalpojumu latviešu sabiedrībai, tik atklāti (un reizē tik vienkārši) runājot par daudzām, bieži vārdos neizteiktām tēmām.

Nē, man nav bērnu. Līdz ar to, jā, es pilnīgi noteikti no bērnu audzināšanas saprotu tieši neko. Tad kāda bija mana motivācija lasīt? 

Redz kā ir, cilvēks – viņa attīstība, personība, pasaules uztvere, emocionalitāte, uztveres īpatnības un spēja veidot attiecības ar līdzcilvēkiem – lielā mērā veidojas pašā pirmajā dzīves pirmajā gadā. Lai cik ļoti mums dažkārt negribētos to atzīt, un lai cik ļoti mums dažkārt gribētos domāt, ka mēs paši esam savas dzīves veidotāji (kas, protams, kaut kādā mērā arī ir taisnība), neskaitāmi pētījumi visā pasaulē liecina, ka pirmais dzīves gads ir fundamentāli nozīmīgs, jo, būtībā, tā laikā tiek ieliekti pamati teju visai mūsu nākotnei.

Arī es esmu bijusi bērns, kas piedzīvojis savu pirmo dzīves gadu. Šobrīd es topu par psihologu, un vienas no lielākajām tēmām, kas pēdējo gadu laikā ir likušas manai domāšanai mest kūleņus, mainīt līdzšinējos uzskatus un veidot izpratni, ir tēmas par bērna un vecāku emocionālajām attiecībām un tēmas par dzimšanu kā par vienu no cilvēka dzīves nozīmīgākajiem notikumiem (pat tad, ja to neatceramies). Zināšanu iegūšana par tām ir ievērojami mainījusi gan manu pašuztveri, gan citu uztveri, gan ļāvusi vairāk saprast un pieņemt šo pasauli un līdzcilvēkus tādus, kādi tie ir (nevis mēģināt tos pārtaisīt par tādiem, kādiem tiem vajadzētu būt). Tāpēc šāda tipa grāmatu lasīšana man ir kvalitatīvi pavadīts laiks, kas palīdz man veidot pilnīgāku izpratni gan par sevi, gan citiem.

Informācija par to, kā notiek dabiska bērna attīstība, un kas bērnam ir vajadzīgs pirmajos mēnešos pēc viņa “ierašanās” (ar to domājot ieņemšanu, ne dzimšanu), patiesībā, būtu jāzina katram. Jo tas palīdz. Pirmkārt, labāk sagatavoties iespējamajai nākotnei ar mazuli. Otrkārt, izprast pašam savas emocionālās reakcijas uz vienu vai otru dzīves situāciju. Treškārt, ar dziļāku toleranci un iejūtību izturēties pret tiem, kuru ģimenēs nesen sagaidīts vai tiek gaidīts pieaugums. 

Man personīgi grāmata lasījās lēni – pa vienai nodaļai pirms gulēt iešanas. Izlasīto bieži vien galvā pārcilāju vēl dažas dienas. Bija fragmenti, kas “sakustināja” arī pašas bērnības pieredzi, atklājot vājās, vēl nesadziedētās vietas. Bija nodaļas, kas radīja trauksmi, rosināja apdomāt un ar partneri pārrunāt tēmas, par kurām domājusi un runājusi līdz šim nebiju.

Ir daudz iemeslu, kāpēc šo grāmatu ir vērts lasīt – ja ne bērnu dēļ, tad sevis paša dēļ. Zināšanas rada izpratni, izpratne rada apzināšanos, un apzināšanās rada labvēlīgu vidi pārmaiņām. Pārmaiņām uz augšu.

Šis bezmaksas saturs ir tapis manā brīvajā laikā bez darba samaksas. Ja manā veikumā saskatāt vērtību, priecāšos par kafijas uzsaukšanu! Tā ir kā dzinulis jauna satura veidošanā! 🙂